Autora ievadvārdi

Šī otrā 40 dienu studiju grāmata (pirmā grāmata - “40 lūgšanu un studiju dienas, lai sagatavotos Jēzus otrajai atnākšanai”) pievērsīsies attiecībām ar Dievu, kuras Viņa ļaudīm ir jāizveido līdz Kristus otrajai atnākšanai. Tiks paskaidroti iemesli tiem pārbaudījumiem un grūtībām, kurus nākas piedzīvot Dieva bērniem. Tiks sniegta izpratne par Dieva suverenitāti, un arī citas Bībeles mācības, kuras Dieva bērnu pēdējai paaudzei būtu jāsaprot.

Mēs šo otro 40 dienu ciklu esam sākuši Konnektikutas draudzē, un jau tagad es redzu, cik tas ir svarīgs šī cikla dalībniekiem. Šis otrais cikls, kurš turpina pirmā cikla mācības, neapšaubāmi ieņems nozīmīgu lomu draudzes garīgajā dzīvē.

Ievads

Šis 40 dienu mācību un lūgšanu materiāls ir otrais, kurš seko pirmajam. Tāpat kā pirmais, “40 lūgšanu un studiju dienas, lai sagatavotos Jēzus otrajai atnākšanai”, arī otrais ir paredzēts ,lai sagatavotu Dieva draudzi Kristus atnākšanai un lai šim godības pilnajam notikumam sagatavotu arī apkārtējos. Šo sagatavošanos uzsāk draudzes locekļi, kuri vēlas nodoties 40 dienu lūgšanām un studijām, lai nodibinātu tuvākas attiecības ar Jēzu Kristu un aizsniegtu 5 personas, uz kurām ikdienas lūgšanu gaitā viņiem ir norādījis Dievs.

Jēzus sacīja: “Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos,” Mat.18:19. Lūgšanai vienotībā ir liels spēks, jo kristīga sadraudzība nes garīgu stiprinājumu.

Pirmkārt, visi, kuri ar lūgšanām uzsāk 40 dienu periodu, stiprinās savas attiecības ar Kungu. Viņi pieredzēs Gara pildījumu un garīgi pieaugs, un viņu lūgšanu dzīve kļūs kvalitatīvāka un efektīvāka.

Otrkārt, lūgšanas par tiem, kuri ierakstīti lūgšanu sarakstā, dod iespēju Svētajam Garam darboties šo cilvēku dzīvēs un vest viņus tuvāk Kristum. Grupas dalībnieki, redzot Gara atbildes uz viņu lūgšanām, tiks iedrošināti.

Lai no šī materiāla saņemtu vislielāko ieguvumu, ieteicams sameklēt lūgšanu partneri, ar kuru visu šo 40 dienu laikā kopā lūgt un uzturēt draudzīgas attiecības, kā klātienē, tā arī ar telefona palīdzību. Bez tam vēlams sameklēt vairākus šī 40 dienu perioda dalībniekus un izveidot nelielu grupu, kuras locekļi varētu sanākt kopā ik nedēļu.

Mācību materiāls ir sadalīts piecās daļās. Katra no šīm daļām raksturo Dieva ļaudis, kad tie būs sagatavojušies Jēzus otrajai atnākšanai. Katras mācību stundas materiāla beigās ir jautājumi pārdomām un diskusijām.

Ja jūs vēlaties attīstīt ciešākas attiecības ar Jēzu un aizsniegt Dievam tos cilvēkus, kurus Viņš ir licis jūsu sirdīs un kuri ir vai nu zinājuši Dieva Vārda patiesību un tomēr atkāpušies no tās, vai arī līdz šim vēl nav dzirdējuši Dieva brīdinājumus pasaulei par Kristus drīzo nākšanu, tad šis materiāls ir tieši jums.

Sākums - pirms uzsākat šo 40 dienu periodu…

Pirms uzsākat šo 40 dienu periodu, ievērojiet vairākus ieteikumus:

1. Sameklējiet sev lūgšanu partneri. Jūs ar viņu katru dienu kontaktēsieties, kad:

1) katru dienu apmainīsieties ar iespaidiem par šīs dienas lasījumu;

2) pārrunāsiet jautājumus, kuri paredzēti pārrunām;

3) lūgsiet viens par otru;

4) viens otru paskubināsiet aizlūgt par jūsu lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem;

5) viens otram atgādināsiet, ka jums par lūgšanu sarakstā ierakstītajiem cilvēkiem ir jāizrāda gādība.

2. Lūdziet, lai Dievs jums norādītu uz cilvēkiem, par kuriem jums būtu jāaizlūdz. Šajā 40 dienu periodā jūs lūgsiet par pieciem cilvēkiem. Izvēloties šos cilvēkus, lūdziet padomu Dievam.

3. Izvēlieties 5 cilvēkus. Šie cilvēki var būt jūsu ģimenes locekļi, draugi vai darba kolēģi. Tie var būt gan cilvēki, kuri kādreiz ir piederējuši draudzei, gan arī tie, kuri nekad nav bijuši draudzes locekļi. (Šiem cilvēkiem ir jādzīvo jūsu dzīvesvietas tuvumā, lai jūs 40 dienu periodā reizēm varētu viņus apmeklēt.)

4. Kad jūs esat izvēlējušies šos 5 cilvēkus, paziņojiet to viņiem. Jūs varat ar viņiem kontaktēties personiski, pa telefonu, ar e-pasta palīdzību vai ar pasta sūtījumu. Turpmāk sekos teksta paraugs, kuru varat izmantot saziņai ar izvēlēto cilvēku:
“Mūsu draudzē tiek rīkots īpašs studiju un lūgšanu pasākums un prasība ir tāda, ka mums ir jāizvēlas 5 cilvēki, par kuriem lūgt šī pasākuma laikā, kurš ilgs 40 dienas.
Tā kā Tu esi ____________ (mans draugs, mans kaimiņš, mans darba kolēģis), tad šķiet, ka tas būtu pilnīgi saprotami, ka es esmu nolēmis lūgt par Tevi. Būšu pagodināts, ja Tu man darīsi zināmas lietas, par kurām Tu vēlētos, lai es aizlūgtu šo 40 dienu laikā.
Ceru, ka drīz no Tevis saņemšu kādu ziņu. Sazināsimies! Paldies un lai Dievs Tevi svētī!”

5. Katram no izvēlētajiem 5 cilvēkiem izveidojiet savu kartiņu. Lūk, tās paraugs:

Vārds: _______________________________

Uzvārds: _____________________________

E-pasta adrese: _______________________

Adrese: ______________________________

Par ko jāaizlūdz:

_________________________________

_________________________________

_________________________________

40 lūgšanu dienās:

_________________________________

_________________________________

_________________________________

Pasākumi (rūpes par šo cilvēku):

_________________________________

_________________________________

_________________________________

6. Lūdziet par šiem cilvēkiem katru dienu. Lūdziet, balstoties uz zemāk minētajām Rakstu vietām, lai:

1) Dievs velk viņus pie Sevis (Jāņa 6:44)

2) viņi vēlas iepazīt Dievu (Ap.d. 17:27)

3) viņi tic Dieva Vārdam (1.Tes. 2:13)

4) tiktu pārvarēta sātana ietekme un atklātos patiesība (2. Kor. 4:4; 10:4,5)

5) Svētais Gars strādātu cilvēkos (Jāņa 16:8-13)

6) viņi atgrieztos no grēkiem (Ap.d. 3:19)

7) viņi ticētu Kristum kā Glābējam (Jāņa 1:12)

8) viņi paklausītu Kristum kā Kungam (Mat. 7:21)

9) viņi sakņotos un pieaugtu Kristū (Kol. 2:6,7)

7. Pārdomājiet un lūdziet Dievu, lai spētu sekmīgi izvēlēties pasākumus, ar kuriem izvēlētajiem 5 cilvēkiem varētu izrādīt savu gādību. Turpmāk sekos vairāki ieteikumi. Ja Kungs vadīs, pievienojiet tiem savus.

1) Dariet viņiem zināmu, ko jūs viņos vērtējat visaugstāk.

2) Nosūtiet viņiem kādu iedrošinošu literatūru.

3) Piezvaniet un lūdziet kopā ar viņiem.

4) Uzaiciniet pie sevis mājās uz pusdienām.

5) Kopā ar viņiem dodieties pusdienās.

6) Dzimšanas dienā nosūtiet apsveikuma kartiņu.

7) Nosūtiet kartiņu, kurā izsakiet iedrošinājumu, kuru Dievs ir licis jūsu sirdī.

8) Iedodiet viņiem paša pagatavotu gardumu.

9) Uzaiciniet viņus doties iepirkties vai uz muzeju, u.tt.

10) Ja rodas šāda vajadzība, nosūtiet kartiņu ar novēlējumu ātrāk izveseļoties.

11) Piemērotā brīdī apsveiciet viņu bērnus dzimšanas dienā ar kartiņu un dāvaniņu.

12) Uzaiciniet viņus kopā ar jums apmeklēt dievnamu.

13) Piemērotā laikā uzaiciniet viņus uz Bībeles studijām.

Lūgšanu spēks

Lūgšana ir visvarenākais spēks virs zemes. Tas ir nepieciešams katra cilvēka garīgajā attīstībā un ir visefektīvākais līdzeklis, lai Kristum aizsniegtu apkārtējos. Runājot par lūgšanu lomu kristiešu garīgajā izaugsmē, Elēna Vaita sacīja, ka lūgšana ir dvēseles elpa un ka tā ir garīgā spēka noslēpums. Nekas cits tā nevar pasargāt dvēseli, kā lūgšana. Lūgšana sirdi savieno ar Dzīvības Avotu un stiprina reliģiskās pieredzes “cīpslas un muskuļus”, (Gospel Workers, 254., 255. lpp).

Rakstniece arī uzsvēra lūgšanas nozīmi, vedot citus pie Kristus. Viņa rakstīja, ka mums ar daudz lūgšanām ir jādarbojas dvēseļu labā, jo tas ir vienīgais ceļš, kā aizsniegt sirdis. Un tas būs nevis mūsu, bet gan Kristus darbs, (Evangelism, 342. lpp).

Kad jūs ar lūgšanām darbosieties, lai citus vestu tuvāk Kristum, Dievs svētīs jūsu pūles. Dievs ne tikai izmantos jūs, lai mantotu dvēseles Kristum, bet arī vilks Sev tuvāk jūs pašus.

Šīs divkāršās svētības labi izprata E.Vaita. Viņa rakstīja, ka tad, kad darbosimies, lai piepildītos mūsu lūgšanas, Dievs atklāsies mums pašiem. Viņa piebilda, ka mums jāmācās lūgt, jāmācās apkārtējiem nest skaidru un gudru liecību, un tad Dievs tiks pagodināts, (The Upward Look, 256. lpp).

Darbā Testimonies for the Church, (7.sēj., 27.lpp) E.Vaita raksta:

“Viņu neatlaidīgās lūgšanas pievedīs dvēseles krustam. Sadarbojoties ar viņu nesavtīgajām pūlēm, Jēzus skars sirdis, izdarot brīnumdarbus dvēseļu atgriešanā.”

Lai šajā 40 dienu perioda programmā uzsvērtu lūgšanu nozīmi, katras dienas materiāla beigās ir nodaļa “Lūgšanu aktivitātes”, kuras piedāvā šai dienai piemērotus lūgšanu paraugus.

Svētā Gara spēks

Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus saviem mācekļiem sacīja, ka, pirms viņi dosies pasaulē pasludināt evaņģēliju, viņiem ir jāsagaida Svētā Gara kristība, (Ap.d. 1:4-8). Lai arī mācekļi pēdējos trīs ar pusi gadus bija ikdienas pavadījuši kopā ar Kristu un bija redzējuši un piedalījušies brīnumainos kalpošanas darbos, viņi liecību sniegšanai vēl nebija gatavi. Viņiem bija jānogaida, līdz tie saņems Svēto Garu. Tad, kad viņi Vasarsvētku dienā saņēma Svētā Gara kristību, viņi kļuva tik spēcīgi kā vēl nekad iepriekš un nu bija gatavi liecināt par Kristu:

“Kad Vasaras svētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” (Ap.d. 2:1-4).

Tā kā Svētā Gara kristība (tiek saukta arī par Gara pildījumu) ir tik svarīga mūsu garīgai izaugsmei un mūsu liecināšanas darbā, šis 40 studiju un lūgšanu dienu materiāls balstās uz šo svarīgo Dieva Vārda mācību.

Jūsu 40 dienu “ceļojums”

40 dienu studijās īpašu uzmanību pievērsīsim praktiskām Bībeles mācībām, kuras ir svarīgas katram kristietim, kurš vēlas izprast, kā uzticīgi kalpot Kristum. Tiks uzsvērtas tādas svarīgas lietas kā ikdienas Svētā Gara kristība un taisnošana ticībā Kristum. Jūs arī mācīsieties, ko nozīmē „gaidīt”, paļaujoties uz Dievu pat vissmagākajās situācijās. Jūs uzzināsiet, kādēļ kristiešiem ir tik svarīgi saprast patiesību par Dieva visvarenību. Iepriekšminēto neizprotot, un tad, kad dzīvē ienāk pārbaudījumi un grūtības, ir viegli zaudēt drosmi. Šīs un daudzas citas pamatpatiesības, kuras piedāvā šis materiāls, Dieva ļaudis stiprinās un sagatavos viņus beigu laiku krīzei un otrajai Kristus atnākšanai.

Izvēloties piedalīties 40 dienu studiju un lūgšanu periodā, jūs uzsākat pārsteidzošu un svētībām bagātu piedzīvojumu ar Kungu. Jūs piedzīvosiet dziļākas attiecības ar Kristu. Jūs pieredzēsiet, ka Kungs jūs lietos, lai vilktu citus pie Sevis un sagatavos viņus Savai drīzajai atnākšanai. Sadraudzībā ar savu lūgšanu partneri un citiem programmas dalībniekiem jūs piedzīvosiet dziļāku kristīgu mīlestību un vienotību. Tam arī būs liela nozīme jūsu garīgajā izaugsmē.

Lai no šī pasākuma saņemtu pēc iespējas lielāku guvumu, vēlams lai tā būtu pirmā lieta, ko jūs izdarītu jau dienas iesākumā. Tas, iespējams, liks jums piecelties ātrāk, taču noteikti atmaksāsies. Ja jūs lūgsiet Kungu, lai Viņš jūs pamodina un jūs varētu ar Viņu labi pavadīt laiku, tad Kungs jūsu lūgšanas atbildēs.

E.Vaita savā darbā “Crist's Object Lessons” (139. lpp) rakstīja:

“Ik dienas Kristus saņēma spirdzinošas Svētā Gara kristības. Jaunās dienas rīta agrumā Kungs Viņu modināja no miega; Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, lai to varētu sniegt citiem. Jēzum tika doti vārdi, kas nāk tieši no Debesu pagalmiem, vārdi, kurus Viņš pēc tam īstajā brīdī varēja pateikt nogurušajam un apspiestajam.”

Ja jūs lūgsiet, Jēzus jums darīs to pašu. Viņš ļoti vēlas svaidīt jūs ar Svēto Garu, lai sagatavotu jūs katrai jaunai dienai. Un šis materiāls ir izveidots, lai sekmētu jūsu ikdienas svaidījumu ar Svēto Garu, kurš nepieciešams gan personīgajai garīgajai izaugsmei, gan liecināšanas darbā.

Vēl citi ieguvumi

Kungs var, un Viņš arī izmantos šo 40 dienu periodu Savā darbā. Ieteicams, lai šis periods tiktu apvienots ar evaņģelizācijas pasākumiem. Piecdesmit dienas pirms evaņģelizācijas sanāksmju sākuma draudzes locekļus būtu jāuzaicina uz 40 studiju un lūgšanu dienām. Katru dienu viņiem būtu jālūdz arī par viesu sabatu un/vai evaņģelizācijas sanāksmēm. Viesu sabats tiek rīkots 40 dienu beigās, un tam drīz vien seko evaņģelizācijas sanāksmes. Viesiem tiek izdalītas šo sanāksmju reklāmlapiņas.

Iedomājieties, kāds spēks būs daudzu draudzes locekļu pastāvīgām lūgšanām 40 dienu laikā gan par viesu sabatu, gan par sanāksmēm. Bez tam uz viesu sabatu un evaņģelizācijas sanāksmju atklāšanu tiek uzaicināti tie 5 cilvēki, kurus savos lūgšanu sarakstos ir iekļāvuši 40 dienu programmas dalībnieki. Draudzes locekļi ieraudzīs draugus, ģimenes locekļus un bijušos adventistus, kurus viņi ir uzaicinājuši un par kuriem katru dienu bija lūguši.

Neapšaubāmi, ka 40 dienu studiju un lūgšanu programma nesīs svētības gan draudzes garīgajai izaugsmei, gan arī tās evaņģelizācijas darbam. Un šī 40 dienu programma var būt par svētību visas draudžu konferences mērogā, tajā var piedalīties kā mācītāji, tā arī ticīgie no citām konferences draudzēm.

40 dienu programma būs efektīvs palīgs jaunajiem draudzes locekļiem. Šajā programmā apgūstamās mācības ir svarīgi izprast katram kristietim un pielietot tās savā dzīvē. Tādēļ 40 dienu programma var tikt rīkota arī jaunkristītajiem pēc evaņģelizācijas sanāksmēm. Jaunajiem ticīgajiem tiks atklātas svarīgas Bībeles patiesības, kuras stiprinās viņus kopīgajā ceļā ar Dievu, uzlabos viņu attiecības ar draudzi un dos mācītājiem izdevību būt ar viņiem kopā arī pēc sanāksmēm. Jaunie draudzes locekļi var tikties mazās grupās, reizi nedēļā vai biežāk, un atkārtot apgūtās patiesības. Kā lūgšanu partneri jaunajiem ticīgajiem var tikt izvēlēti draudzes locekļi, kuri 40 dienu programmā ir piedalījušies jau iepriekš. Tas ir labs ceļš kā garīgi stiprināt jaunos ticīgos un sekmēt viņu attiecības gan ar atsevišķiem draudzes locekļiem, gan ar draudzi kopumā.

1. diena Pārsteidzošais jaunpiedzimšanas notikums

1. DAĻA. ĻAUDIS AR ĪPAŠU PIEREDZI

Kristiešiem ir gan kopīgas, gan atšķirīgas pieredzes. Tomēr, man šķiet, ka katram kristietim nākas sastapties ar trīs piedzīvojumiem Kristū, kuri uz katru kristieti atstāj dziļu ietekmi. Domāju, ka tie ir kopīgi visiem Kristus sekotājiem. Un šie trīs piedzīvojumi arī ir nepieciešami, lai sagatavotos Kristus atnākšanai. Šie trīs piedzīvojumi ir: jaunpiedzimšana, Gara kristība un taisnošana ticībā Kristum. Šajā daļā būs runa par atdzimšanu, kura Dieva ļaudīm ir nepieciešama, lai izietu no Laodiķejas draudzes garīgā stāvokļa.

Pirmais apbrīnojamais notikums katra kristieša dzīvē ir atdzimšana Svētā Gara ietekmē. Jānis par to sacīja:

“Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva,” Jāņa 1:12, 13.

“Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības" ... Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars,” Jāņa 3:3,6.

Kristieša dzīvē jaunpiedzimšana var notikt visdažādākos laikos. Es ar Kristu satikos tad, kad biju pēdējā kursa inženierzinātņu students. Kristus ietekme bija tik pamatīga, ka tā pilnīgi izmainīja manu dzīves filozofiju un pasaulīgu vērtību vietā nāca garīgas vērtības. Pēc kāda laika šī pieredze bija par iemeslu tam, ka es atstāju inženiera profesiju un uzsāku studijas, lai gatavotos savam kalpošanas darbam.

Katrs kristietis piedzīvo ko līdzīgu, un tas maina vērtības viņa dzīvē un dzīves uzskatu. Viņa dzīve mainās - dzīšanos pēc pasaulīgām sekmēm nomaina vēlēšanās kalpot Kristum un sekot Viņam visur, kur vien Viņš vadīs. Šis ticības piedzīvojums, par kuru runā apustulis Jānis, izmaina ticīgā sirdi: “Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē - miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi,” 1.Jāņa 2:15-17.

Kristietis tad vairs nemīl ne pasauli, ne pasaulīgas lietas. Viņš ir saņēmis no Dieva jaunu sirdi: “Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas,” Ec.36:25-27.

Kad cilvēks pieņem Kristu, viņam ir piedots, un viņš tiek šķīstīts no visiem grēkiem: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības,” 1.Jāņa 1:9.

Jaunajam ticīgajam ir ne tikai piedoti grēki, bet viņam arī tiek apsolīta mūžīgā dzīvība: “Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam,” 1.Jāņa 5:11-13.

Ja jūs vēl neesat pieņēmuši Kristu kā savu Glābēju, tad es uzaicinu jūs to darīt tieši tagad. Jūs varat lūgt šādu vienkāršu lūgšanu: “Tēvs, es pieņemu Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Es lūdzu Tevi piedot visus manus grēkus un šķīstīt mani no visas netaisnības. Es pieņemu Tavu mūžīgās dzīves apsolījumu. Paldies par to, ka man piedevi un dod man mūžīgo dzīvi Jēzū. Jēzus vārdā, āmen.”

Ja gadījumā jūs esiet reiz pametuši Kristu, es aicinu jūs atjaunot attiecības ar Viņu un lūgt sekojošu lūgšanu: “Tēvs, es no jauna pieņemu Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Es lūdzu Tevi piedot visus manus grēkus un šķīstīt no visas netaisnības. Es pieņemu Tavu mūžīgās dzīvības apsolījumu. Paldies Tev par piedošanu un par to, ka mūžību varēšu pavadīt kopā ar Tevi. Jēzus vārdā, āmen.”

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kā cilvēks var atdzimt?

2.Kad jūs piedzīvojāt jaunpiedzimšanu? Kā jūs tad jutāties?

3.Kas notiek cilvēka dzīvē, kad viņš piedzīvo atdzimšanu Garā?

4.Kā atdzimšana iespaidoja jūsu dzīvi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs katru dienu atjauno jūsu attiecības ar Viņu.

2. Lai Dievs, kad jūs mācīsieties ikdienas studiju materiālu, atvērtu jūsu saprātu.

3. Lai Dievs svētītu jūsu un jūsu lūgšanu partnera sadraudzību.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

2. diena Brīnišķīgais Gara kristības notikums

Otrs brīnišķīgais notikums, kuru Dievs vēlas, lai to piedzīvotu katrs kristietis, ir kristība ar Svēto Garu. Jaunpiedzimšana ir viena lieta, bet kristība ar Svēto Garu – cita.

Lai arī mācekļi pievērsās Jēzum, tomēr līdz Vasarsvētku dienai viņi bija bezspēcīgi. Tādēļ Jēzus viņiem lika gaidīt un lūgt, kamēr Viņa sekotāji saņems Svētā Gara kristību.

„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:4-8.

„Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt,” Ap.d. 2:1-4.

Gara kristība mācekļiem viņu liecināšanas un mācīšanas darbā deva lielu spēku. Pēc Pētera svētrunas Vasarsvētkos Jēzu pieņēma trīs tūkstoši cilvēku.

Kad kristietis saņem Svētā Gara kristību, viņam tiek dots spēks kalpot Dievam vēl efektīvāk un liecināt par Kristu vēl pilnīgāk. Par to E.Vaita rakstīja: „Visus dziļi pārlieciniet, cik nepieciešama ir Svētā Gara kristība un draudzes locekļu svētošanās, lai tie būtu dzīvi, augoši un augļus nesoši Kunga stādīti koki,” Testimonies for the Church, 6.sēj., 86. lpp.

Lai kristietis spētu garīgi pieaugt, viņam ikdienas ir nepieciešams saņemt Svētā Gara kristību. E.Vaita rakstīja: „Ik dienas Kristus saņēma spirdzinošas Svētā Gara kristības. Jaunās dienas rīta agrumā Kungs Viņu modināja no miega; Viņa dvēsele un lūpas tika svaidītas ar žēlastību, lai to varētu sniegt citiem. Jēzum tika doti vārdi, kas nāk tieši no Debesu pagalmiem, vārdi, kurus Viņš pēc tam īstajā brīdī varēja pateikt nogurušajam un apspiestajam,” Christ’s Object Lessons, 139. lpp.

Apustulis Pāvils mācīja kristiešus būt Gara pilniem: „Un neapreibinaties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,” Ef. 5:18.

Grieķu valodā vārdi „topiet pilni” ir izteikti ar nepārtrauktas darbības vārdu. Gara kristība nav vienreizējs notikums, tam ir jābūt kristīgas dzīves ikdienas piedzīvojumam.

Ja jūs nekad neesat lūguši Dievu, lai Viņš jūs kristītu ar Savu Garu, es uzaicinu jūs to darīt tagad pat un sacīt šādu lūgšanu: „Tēvs, es pateicos Tev par to, ka vadīji mani pieņemt Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Es lūdzu – piedod man visus manus grēkus. Es vēlos Tev savu dzīvi nodot par visiem 100 procentiem. Es šajā pat brīdī pilnīgi paļaujos uz apsolījumu par Svētā Gara kristību. Tēvs, piepildi mani ar Savu Garu un atklāj manā dzīvē Gara augli. Es lūdzu, lai Tu mani piepildītu ar Jēzus klātbūtni, lai Viņa raksturs visā pilnībā atklātos manī. Es paļaujos uz Tavu apsolījumu, ka Tu mani stiprināsi ar Savu Garu, lai es varētu Tev sekot Tavā kalpošanas darbā Jēzum. Jēzus vārdā, āmen.”

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Ko Jēzus lika Saviem mācekļiem sagaidīt, pirms viņi devās par Viņu liecināt?

2.Ko Svētā Gara kristība paveica mācekļu dzīvēs?

3.Ko E. Vaita sacīja par mūsu nepieciešamību tikt kristītiem ar Svēto Garu?

4.Cik bieži Jēzus tiecās pēc Svētā Gara kristības un kādēļ?

5.Cik bieži kristiešiem būtu jātiecas pēc Svētā Gara kristības? Kādēļ tas ir tik svarīgi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs jūsu dzīvē atklātu Gara augli.

3. Lai Dievs jūsu dzīvē atklātu Svētā Gara dāvanas, kuras Viņš jums ir izvēlējies.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

3. diena Brīnišķīgais piedzīvojums – taisnošana ticībā Kristū

 

Trešais no trīs pārsteidzošajiem piedzīvojumiem kristieša dzīvē ir taisnošana ticībā un svētošana. Šī pieredze ne vienmēr seko nekavējoties, bet bieži vien tikai pēc īpašiem Dieva meklējumiem un pēc nesekmīgas cīņas ar kādu uzmācīgu grēku.

Taisnošana ticībā nozīmē, ka Dievs ticīgo atbrīvo no soda, kurš pienākas par grēku, un vainas un nožēlojošo grēcinieku sedz ar Kristus taisnību – Viņa nevainojamo paklausību.

“Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības,” 1.Jāņa 1:9.

Dieva piedošana ir tik pilnīga, ka Viņš saka:

“... viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu,” Ebr.10:17.

“Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums,” Ps.103:12.

Svētošana nozīmē to, ka, saskaņā ar Bībeles patiesībām, Jēzus ne tikai piedēvē mums Savu taisnību caur taisnošanu ticībā, bet arī sniedz mums Savu taisnību dienu no dienas. Kristus nav tikai grēkus piedodošs Glābējs, bet gan arī no grēka atbrīvojošs Glābējs. Tas notiks, ja kristietis mācīsies ļaut Jēzum Savu paklausības dzīvi izdzīvot savā dzīvē.

Kristus ticīgajā iemājo caur Svētā Gara kristību: “Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums,” Jāņa 14:16-18, (autora izcēlums).

Jēzus vēlas Savu paklausības pilno dzīvi dzīvot ikvienā kristietī. Kad mēs tiekam kārdināti, Viņš vēlas, lai mēs grieztos pie Viņa un lūgtu Viņu Savu paklausības dzīvi izdzīvot mūsu dzīves attiecīgajā jomā. Tā kristietis piedzīvo svētošanu.

“Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam,” Rom. 8:3,4.

Ievērojiet, ka “bauslības taisnība” tiek piepildīta “mūsos”, nevis, ka to piepildām “mēs.” Kad mēs iemācīsimies ļaut Jēzum Savu taisno dzīvi izdzīvot mūsos ik dienas, mūs pārņems milzīgs prieks. Taisnošana ticībā Jēzum un svētošana ir mūsu vienīgā cerība kļūt taisniem un pagodināt Dievu.

“Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība,” Kol.1:27.

Kristietim, kurš nokļuvis kārdināšanās, palīdzību jāmeklē vienīgi Jēzū: “Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai,” Ebr. 12:1,2.

Trīs piedzīvojumi, kuri ir aprakstīti šī studiju materiāla pirmo trīs dienu lappusēs, ir vispārsteidzošākie. Grūti iedomāties pieredzi, kura vēl radikālāk spētu izmainīt cilvēka dzīvi. Šī pieredze jāgūst visiem, kuri vēlas būt gatavi Jēzus atnākšanai. To varat iegūt arī jūs.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko Kristus taisnošana ticībā paveic ticīgā labā?

2. Kad parasti kristieši piedzīvo Kristus brīnišķīgo taisnošanu ticībā?

3. Kā Jēzus dzīvo kristiešos? Kā Viņš dzīvo jūsos?

4. Kā kristietim ir jārīkojas, ja uzbrūk kārdināšanas?

5. Kādi ir trīs piedzīvojumi, par kuriem rakstīts šī studiju materiāla pirmo trīs dienu lappusēs?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs katru dienu jūsu dzīvē dzīvotu Savu taisno dzīvi.

3. Lai tad, kad jums uzbruks kārdināšanas, Dievs jums atgādinātu raudzīties uz Jēzu.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

4. diena Brīnumainā atdzimšana: 1.daļa

Daudzreiz kristieši aizmirst savu pirmo jaunpiedzimšanas notikumu. Saskaņā ar Dieva brīdinājumu Atklāsmes grāmatā, tā būs plaši izplatīta parādība Viņa pēdējo dienu Laodiķejas draudzē. Tādēļ šodienas Dieva ļaužu lielākā vajadzība ir atdzimšana:

“Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails,” Atkl. 3:16, 17.

Arī visas pasaules šodienas lielākā vajadzība ir atdzimšana. Pasaulē valda dziļa morālā krīze, pasaule ir nobriedusi Dieva tiesai. Vēsture pierāda, ka ikviena nācija, kura iet pa morālā pagrimuma ceļu, iet bojā. Daniēla grāmatas 2.nodaļas pravietojums atklāj, ka visas nācijas laiku beigās sacelsies pret Dievu. Dievs ir attēlots kā akmens, kurš sagrauj pravietisko tēlu:

“Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi. Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu,” Dan. 2:44, 45.

Notikumi, kuri pašreiz norisinās pasaulē, sauc pēc Dieva iejaukšanās:

“Ir jau laiks, ka Tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus,” Ps.119:126.

Nekad nešaubieties, ka Dievs rīkosies, lai pasaulē grēkam darītu galu, un tas notiks tad, kad Kristus atgriezīsies. Tomēr pirms tam Dieva ļaudīs ir jānotiek lielai atdzimšanai, sagatavojot viņus pasaules vēstures pēdējiem notikumiem un vedot arī citus glābjošajās attiecībās ar Kristu. Tā ir mūsu šīs dienas lielākā vajadzība. E.Vaita rakstīja, ka patiesas dievbijības atdzimšana ir lielākā no visām mūsu vajadzībām un ka tas ir mūsu pirmais uzdevums, Selected Messages, 1.sēj.,121. lpp.

Vasarsvētku dienā draudzē notika ievērojama atdzimšana. Katra ticīgā sirdi pildīja prieks un labā vēsts par Jēzu ātri izplatījās, nesot glābšanu daudz ļaudīm.

“Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam,” Ap.d. 2:1-11.

“Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem

tos, kas tika izglābti,” Ap.d. 2:41-47.

Mēs redzējām, ka tad, kad draudzē notika atdzimšana, ticīgie tika pildīti ar prieku. Viņi mīlēja viens otru un katru dienu ilgojās pēc sadraudzības. Viņu dzīvēm bija viens mērķis – liecināt apkārtējiem par Jēzu. Tā rezultātā draudzei pievienojās tūkstošiem cilvēku. Kungs katru dienu draudzei pievienoja jaunus locekļus.

Mums, tāpat kā Dāvidam, ir jāsauc uz Dievu, lai viņš mūsu vidū nestu atdzimšanu:

“Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?” Ps.85:7.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāda ir mūsdienu draudzes lielākā vajadzība? Vai arī jūs izjūtat šo pašu vajadzību?

2. Kādēļ draudzei ir nepieciešams piedzīvot atdzimšanu?

3. Kādas izmaiņas vērojamas draudzē, kad tajā notiek atdzimšana?

4.Kā draudze, kad tajā notiek atdzimšana, iespaido apkārtējo sabiedrību?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs veiktu atdzimšanu gan jūsos, gan Savā draudzē kopumā.

3. Lai Dievs daudzus cilvēkus vadītu pie Kristus.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

5. diena Brīnumainā atdzimšana: 2.daļa

Atdzimšana nav mūsu, kristiešu, darbības rezultāts. Atdzimšana ir rezultāts Dieva darbam mūsu vidū. Tomēr, lai atdzimšana notiktu, ir lietas, kuras kristietim ir jādara. Atdzimšana ir nesaraujami saistīta ar Svētā Gara kristību. E. Vaita rakstīja, ka tāda Svētā Gara kristība, kāda notika Vasarsvētku dienā, vadīs pie patiesas garīgas atdzimšanas un veicinās daudzus apbrīnojamus darbus, Selected Messages, 2.sēj., 57. lpp.

Svētā Gara kristība veiks atdzimšanu Laodiķejas draudzes kristiešos un dos viņiem spēku apliecināt Kristu. Jēzus noteikti zināja, kas notiks tad, kad Svētais Gars tiks izliets “agrīnā lietus” spēkā, kā tas notika Vasarsvētkos. Viņš sacīja: “Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!” Lūk. 12:49.

Par kādu uguni Jēzus šeit runā? Protams, par Svētā Gara liesmām.

“Tad Jānis visiem atbildēdams sacīja: "Es kristīju jūs ar ūdeni, bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni,” Lūk. 3:16.

Kā Laodiķejas draudzes kristieši var saņemt Svētā Gara kristību un piedzīvot atdzimšanu? Tā, kā ticīgie vienmēr ir darījuši – ar lūgšanām un ar paļaušanos uz Dieva apsolījumu. Agrīnā draudze Svētā Gara kristību saņēma pēc 10 dienu ilgām kopējām lūgšanām, turoties pie Kristus apsolījuma: “Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem,” Ap.d. 1:14.

Lūgšanu nepieciešamību jaunpiedzimšanas saņemšanai uzsvēra arī E. Vaita. Viņa sacīja, ka atdzimšana notiks kā atbilde uz lūgšanām, Izmeklētās Vēstis, 1.sēj. 121. lpp.

Katram mūsdienu kristietim vajadzētu lūgt Dāvida lūgšanu, kuru es pieminēju vakardienas studiju materiālā: “Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?” Ps.85:7.

Agrīnajai draudzei atdzimšana netika paredzēta. Otrā Laiku grāmatā mēs varam izlasīt skaidru ziņojumu par to, kā atdzimšana notiks Dieva ļaužu vidū: “Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi,” 2.Laiku 7:14.

Dievs ir gatavs un vēlas izliet Svēto Garu, taču, lai mēs atdzimtu, no mūsu puses tiek prasīta nodošanās Dievam par visiem 100 procentiem. Tādēļ Dieva vēstījumā Laodiķejas draudzei viņš mums iesaka “pirkt” no Viņa vairākas lietas: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs,” Atkl. 3:18.

Mēs “pērkam”, ja sevi pilnībā nododam Dievam. Iespējams, ka, lai izlabotu kādu savu finansiālu pārkāpumu, mums nāksies šķirties no naudas. Varbūt, ka, kādam atvainojoties, mums būs jāpārvar savs lepnums. Tomēr, ja vēlamies, lai sātans sāktu drebēt, mums jāsāk dedzīgi meklēt Dievu, jo viņš mums var sniegt jaunpiedzimšanu. E.Vaita rakstīja, ka sātans visvairāk baidās no tā, ka Dieva ļaudis novāks visus šķēršļus, kuri traucē Kungam izliet Savu Garu pār nīkuļojošo draudzi, Izmeklētās Vēstis, 1. sēj., 124. lpp.

Vai jūs vēlaties nodoties Dievam pilnībā un “pirkt” no Viņa? Tā jūs savā dzīvē piedzīvosiet atdzimšanu un iekļausieties lielajā atdzimšanā, kura drīz notiks starp Dieva ļaudīm.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādas attiecības ar Dievu kristiešiem būtu jāizveido, lai viņu dzīvē notiktu atdzimšana?

2. Kādas divas lietas kristiešiem ir jāizdara, lai viņu dzīvē notiktu atdzimšana? Vai jūs šīs divas lietas esat paveikuši?

3. Ko lūdza Dāvids?

4. Kā Svētā Gara kristība iespaido kristiešus un viņu draudzes? Kādēļ tas ir tik svarīgi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs jums dotu vēlēšanos nodoties Viņam pilnībā.

3. Lai Dievs atspirdzinātu gan jūs, gan visu Savu draudzi.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

6. diena Brīnumainā atdzimšana: 3.daļa

Atdzimšana ir brīdis, kad kristieša dzīve tiek atjaunota Kristū. Sirdi pilda prieks par izglābšanos, un sirdī deg vēlēšanās mantot arī citas dvēseles. Atdzimušie kristieši vēlas redzēt arī citus pieņemam Kristu. Kad nāk atdzimšana, tad visi tie, kuri to ir saņēmuši, vēlas sanākt kopā, dziedāt pateicības dziesmas Dievam un studēt Viņa Vārdu. Kad draudze ir atdzimusi, tā sāk dzīvot jaunu dzīvi, Jēzus dzīvi.

Atdzimusī draudze būtiski ietekmē apkārtējo sabiedrību. Grēcinieki sāk apzināties savu grēcīgumu, viņi sāk nākt uz dievnamu un vēlas iepazīt Jēzu. Un atdzimušie kristieši ik dienas ar savām lūgšanām aizsniegs vēl neizglābtos ļaudis un sniegs personīgas liecības par Jēzu.

Vienīgais ceļš uz atdzimšanu ir ikdienas Svētā Gara kristība un aktīva lūgšanu dzīve. Tomēr tā notiks tikai tad, ja kristieši sevi nodos Dievam par visiem 100 procentiem un ja viņi uzticēs Viņam katru savu dzīves jomu un aspektu.

Ievērojamais evaņģēlists Rūbens Torejs (Ruben Torrey), kurš darbojās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, minēja priekšnoteikumus garīgajai atdzimšanai. Tajos ietilpst 3 pamatprasības:

1) Iesākumā vismaz dažiem kristiešiem ir jānodibina tuvas attiecības ar Dievu. Ja tas nenotiks, turpmākās pūles būs veltīgas.

2) Šiem kristiešiem ir jāvienojas kopīgās lūgšanās, līdz kamēr Dievs atvērs debesu logus un nāks atdzimšana.

3) Viņiem ir sevi jānodod Dieva rīcībā, lai dvēseļu mantošanas darbā Viņš varētu tos izmantot pēc Saviem ieskatiem.

Lasot Dieva Vārdu un pagātnes kristīgos rakstniekus, mums kļūst skaidrs, ka pilnīga nodošanās Dievam, lūgšanas, Svētā Gara kristība, atdzimšana un evaņģelizācija ir savstarpēji cieši saistītas lietas. Ja mūsu kristīgajā dzīvē trūkst kaut vienas no tām, mūsu attiecības ar Dievu nav tādas, kādas Viņš to vēlētos. Šie un tikai šie elementi mūsdienu Laodiķejas draudzes kristiešus var izraut no remdenības un ievest kalpošanas dzīvē. Kad tas notiks, ticīgie pamanīs, ka Dievs viņus kā vēl nekad agrāk sāks izlietot, lai vestu ļaudis Savā valstībā.

Pieņemot Svētā Gara kristību, mūsos pilnībā iemājo Jēzus: “Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums,” Jāņa 14:16-18.

Kad Jēzus iemājo mūsos caur Svētā Gara kristību, Viņš mūsos sāk dzīvot Savu dzīvi. Viņš, izmantojot mūs, sāk kalpot citu labā. Un tad, līdzīgi kā Jēzus tiem, kurus Viņš satika, nesa dzīvību, arī mēs darīsim to pašu savā kalpošanas darbā.

Jēzus par to sacīja: “Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes,” Jāņa 7:38.

Bībele paskaidro: “To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā,” Jāņa 7:39.

Bībele šajos vārdos skaidri atklāj, ka Gara pildīts ticīgais šai pasaulei nesīs dzīvību, jo no viņa “plūdīs dzīva ūdens straumes.”

Tādēļ Jēzus saviem mācekļiem lika pagaidīt līdz Svētā Gara kristībai. Viņš zināja, ka bez Gara pildījuma draudze būs bezspēcīga un tās locekļi, satiekot cilvēkus, nespēs viņiem nest dzīvību. Taču, kad draudze ir saņēmusi Gara pildījumu, ticīgie piedzīvo atdzimšanu un saņem spēku apliecināt savu Kungu:

“Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam,” Ap.d. 1:8.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Pastāstiet kas notiek, ja kristietis un draudze piedzīvo atdzimšanu?

2. Kādi ir evaņģēlista Rūbena Toreja minētie priekšnosacījumi, lai notiktu atdzimšana?

3. Kādēļ Jēzus lika mācekļiem pagaidīt, pirms viņi devās liecināt par Viņu?

4. Ko Jēzus dara, iemājojot kristiešos ar Svētā Gara palīdzību?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs jums dotu vēlēšanos piedzīvot atdzimšanu.

3. Lai Dievs atspirdzinātu gan jūs, gan visu Savu draudzi.

4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

7. diena Brīnumainā atdzimšana: 4.daļa

Mēs Bībelē lasām, ka agrīnā draudze bija Gara pildīta un apliecināja Jēzu. Kristu pieņēma tūkstošiem cilvēku, un viņi kļuva par Dieva ģimenes locekļiem:

“Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu,” Ap.d. 2:41.

“Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru,” Ap.d. 4:4.

Mēs varam lasīt arī par to, kā dzīvības spēku saņēmusī draudze aizsniedza apkārtējos, tos, kuri pievienojās draudzei: “Bet caur apustuļiem notika daudz zīmju un brīnumu ļaužu starpā; un visi vienprātīgi bija kopā Salamana ailē..... Un vēl vairāk pievienojās tādu, kas ticēja Tam Kungam, pulks vīru un sievu, tā ka arī neveselos iznesa uz ielām un lika gultās un nestuvēs, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu. Arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzālemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tika dziedināti,” Ap.d. 5:12, 14-16.

Kādēļ draudzei bija tik varena ietekme uz pasauli? Tas bija tiešais rezultāts tam, ka Jēzus caur Svēto Garu bija iemājojis ticīgajos. Jēzus darīja to pašu darbu, kuru Viņš veica tad, kad dzīvoja virs zemes. Draudze, Vasarssvētkos saņēmusi Gara pildījumu, patiesi bija kļuvusi par “Kristus miesu” šeit virs zemes.

Laodiķejas, pēdējo dienu kristiešu draudzes, problēma ir tā, ka mēs neapzināmies savu patieso stāvokli. Mēs domājam, ka ar mums viss ir kārtībā: “Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails,” Atkl. 3:17.

Ir tikai viens ceļš, kā iespējams izvairīties no šī pašapmāna. Mums ir jāļauj, lai Jēzus visā pilnībā ienāk mūsu dzīvēs caur Svētā Gara kristību: “Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani,” Atkl. 3:20.

Kad mēs meklējam un saņemam Svētā Gara pildījumu, mūsu acis atveras, un mēs spējam saskatīt mūsu patieso stāvokli Dieva priekšā: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs,” Atkl.3:18.

Šis pants Laodiķejas draudzei sniedz problēmas atrisinājumu – Jēzus iesaka pirkt no Viņa zeltu. Šo uzdevumu mēs varam izpildīt, sevi nododot Dievam par visiem 100 procentiem. Ar zeltu šeit atainota Jēzus taisnības ticība un mīlestība, kura ir kļuvusi par neatņemamu kristieša ikdienas sastāvdaļu. Tas var notikt tikai tad, kad kristieši ir Gara pildīti un zina kā ļaut Jēzum Savu dzīvi izdzīvot viņu dzīvēs. Kristus vēlas ar Savu taisno, mīlestības un ticības pilno dzīvi, iemājot ticīgajos. Tādēļ Savā padomā Laodiķejas draudzei Dievs aicina draudzi uz taisnošanu ticībā un svētošanos un pieņemt Jēzu kā Glābēju, kurš atbrīvo no grēkiem.

Dievs Laodiķejas draudzes kristiešiem iesaka pirkt arī “baltas drēbes”, kuras aino Kristus taisnību. Šī taisnība ir iegūstama attiecībās ar Jēzu. Izglābti tiks vienīgi taisnotie. Kristieši tādi var kļūt, pieņemot Jēzu Kristu kā savu Glābēju, un tad viņus apklāj Jēzus taisnība – Viņa paklausība Dievam. Tā Kristū grēcinieks tiek ietērpts Viņa taisnības “baltajās drēbēs”. Un Kristus taisnība šajā pasaulē ir vienīgā taisnība.

No Dieva dotā padoma Laodiķejas draudzei mēs varam secināt, ka jaunpiedzimšanu mēs varam sasniegt vienīgi tad, ja izprotam un piedzīvojam Svētā Gara kristību un taisnošanu ticībā.

Atklāsmes grāmata raksta par laiku, kad zemi apspīdēs Dieva godība: “Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma,” Atkl. 18:1. Tas notiks īsi pirms Jēzus atnākšanas un raksturo laiku, kad Kristus raksturu visā pasaulē atstaros Viņa ļaudis. Gara pildīti ticīgie apkārtējiem atspoguļos Dieva godību, Viņa raksturu. Tieši tāpat kā Jēzus raksturs piesaistīja ļaudis, kad Viņš staigāja pa šo zemi, gluži tāpat Viņš to darīs dzīvojot un kalpojot Gara pildītos ticīgajos. Tāds būs rezultāts pēdējai lielajai atdzimšanai draudzē. Un šodien Dievs mūs aicina uz to.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kā atdzimusī draudze, par kuru rakstīts Apustuļu darbu pirmajās nodaļās, iedarbojās uz apkārtējo sabiedrību?

2. Ko Dievs saka par Laodiķejas draudzes problēmu mūsu dienās?

3. Kādu risinājumu Dievs iesaka Laodiķejas draudzes kristiešiem?

4. Ko ataino sekojošās lietas, kuras Dievs iesaka Laodiķejas draudzes kristiešiem pirkt no Viņa?

Zelts ___________________________

Baltās drēbes ____________________

Acu zāles _______________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs jums dotu vēlēšanos nodoties Viņam par visiem 100%.

3. Lai Dievs dotu jums zeltu, baltās drēbes un acu zāles.

4. Lai Dievs atspirdzinātu ar Savu Garu gan jūs, gan visu draudzi.

5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

8. diena Ilustrācijas no dabas

2. DAĻA. ĻAUDIS, KURI PAĻAUJAS UZ DIEVU

Svarīga lieta, kura mums kā kristiešiem ir jāiemācās, ir uzticība Dievam, un tas nozīmē pilnīgu paļāvību Viņam visās lietās. Mēs varam iemācīties paļauties uz Dievu arī vērojot dabu. Dievs gādā par dzīvniekiem, un tiem nākas paļauties uz Viņa gādību.

“Viņi (dzīvnieki) visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā. Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu,” Ps.27, 28.

Radīšana bija Dieva darbs, un arī radījumu uzturēšana ir Viņa darbs. Bībele saka, ka Dievs “nes visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu,” Ebr. 1:3. Tā Viņš ir iekārtojis visas lietas un vēlas, lai mēs Viņu uzlūkotu kā mūsu uzturētāju un apgādnieku. Dievs vēlas būt savienots ar Saviem radījumiem – ar mani un tevi.

Jēzus, lai parādītu mūsu vajadzību uzticēties Dieva gādībai, lietoja ilustrācijas no dabas. Viņš mums ir apsolījis, ka mums par mūsu vajadzībām nav jāuztraucas:

“Tāpēc Es jums saku: nezūdaties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu,” Mat. 6:25-34.

Kāda tad ir mūsu daļa, kas jādara mums? Mums ir jāizveido tuvas attiecības ar Dievu, meklējot Viņa valstību un taisnību. Ja mēs to darām, tad mums ne par ko nav jāuztraucas. Jēzus ir apsolījis gādāt par mūsu vajadzībām. Mums ir jādzīvo, nebēdājoties par rītdienu un pilnīgi jāuzticas Dievam, atdusoties pilnīgā atkarībā no Viņa.

Ievērosim, ko Jēzus sacīja pirms kalna svētrunas:

“Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai,” Mat. 6.24.

Nākošais pants sākas ar vārdu “tāpēc.” Šis vārds norāda, ka sekojošais teksts attiecas uz iepriekšējo. Jēzus sacīja, ka, ja mēs uztraucamies par dzīves nepieciešamībām, tad mēs kalpojam “mamonam” vai naudas dievam. Ja mēs satraucamies par savām vajadzībām, tad mēs patiesībā vairāk koncentrējamies uz naudu un materiālām lietām un nevis uz Dievu. Un Jēzus sacīja, ka, ja mēs tā rīkojamies, tad mēs pielūdzam “mamonu.” Tādēļ mācīšanās paļauties uz Dieva gādību savās vajadzībās ir patiesas pielūgsmes sastāvdaļa.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Ko nozīmē vārdi “paļauties uz Dievu”?

2. Kādas ilustrācijas lieto Dievs, lai paskaidrotu mums, ko nozīmē paļauties uz Viņu?

3. Kā ilustrācijas no dabas atklāj patiesību par uzticēšanos Dievam?

4. Kā kristietim vajadzētu attiekties pret savu vajadzību apmierināšanu?

________________________________________________________________________________

5. Ja mēs uztraucamies par savu vajadzību apmierināšanu, ko mēs īsti pielūdzam?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3. Lai Dievs jums savu vajadzību apmierināšanā dotu ticību paļauties uz Viņu.

4. Lai Dievs palīdzētu jums ne par ko neuztraukties.

5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

9. diena Paļaušanās uz Dieva gādību

 

Svarīgākā lieta mūsu attiecībās ar Dievu ir spēja Viņam uzticēties un paļauties uz Viņu par visiem 100%. Ja mēs Dievam nespējam uzticēties, tad mēs vai nu Viņu īsti nepazīstam, vai arī neizprotam, cik svarīgu vietu paļāvība Dievam ieņem mūsu kristiešu dzīvē.

Ja mēs Dievu pazīstam pietiekami labi, tad mēs nebūsim norūpējušies ne par personīga rakstura, ne darba, ne dzīves nepieciešamības, ne draudzes, ne pasaules problēmām.

Dāvids rakstīja: “Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!” Ps.62:2.

Šajā pantā ebreju vārds “palīdzība” attiecas uz atbrīvošanu no draudiem. Palīdzība nozīmē, ka Dievs gādā par visām mūsu vajadzībām: personīgām, fiziskām, emocionālām un garīgajām. Par Dieva gādību mēs Bībelē varam atrast daudz apsolījumu:

“Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma,” Ps.34:9, 10.

“Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū,” Fil. 4:19.

Dieva derības apsolījums Saviem ļaudīm satur trīs lietas, kuras Viņš apsola gādāt Saviem bērniem. Par to mēs varam lasīt 3. Jāņa vēstulē.

“Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei,” 3.Jāņa 2.

Dievs sola gādāt par garīgo labklājību (mūžīgā dzīvība), veselību (fizisko un emocionālo) un materiālo labklājību. Protams, lai šie solījumi tiktu izpildīti, pastāv nosacījumi. Materiālā labklājība nenozīmē to, ka Dievs darīs mūs bagātus. Patiesībā mēs tiekam brīdināti nedzīties pēc bagātības: “Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā,” 1.Tim. 6:9.

Tomēr Dievs gādā par mūsu materiālajām vajadzībām. Par šo mūsu dzīves jomu mums nav jāsatraucas. Patiesībā Dievs vēlas mūs materiāli apgādāt vairāk nekā mums ir nepieciešams, lai mēs varētu būt par svētību apkārtējiem un līdzdalīt viņiem to, ko Dievs mums ir devis.

Kad mēs uztraucamies par to, vai Kungs gādās par mūsu vajadzībām vai ne, mēs rīkojamies kā bērni, kuri neuzticas saviem vecākiem. Kādas būtu jūsu izjūtas, ja jūsu jaunākā meita jums jautātu: “Tēt, vai tu mani rīt pabarosi?”

Ko jūs atbildētu? Esmu pārliecināts, ka jūs sacītu: “Protams, ka es tevi rīt paēdināšu! Es tevi mīlu.”

Bet ko jūs sacītu, ja viņa šo pašu jautājumu atkārtotu nākošajā dienā? Kā jūs tad justos? Un, ja viņa šo jautājumu turpinātu uzdot katru dienu?

Līdzīgi mēs izturamies pret Dievu, kad raizējamies par savām dzīves nepieciešamībām. Šāds satraukums parāda, ka mēs Dievam īsti neuzticamies un neticam Viņa mīlestībai un apsolītajai gādībai.

Es ticu, ka 3.Jāņa vēstules 2.pants norāda uz to, ka mūsu materiālā un fiziskā labklājība ir atkarīga no “dvēseles” vai garīgās labklājības. Mūsu garīgā labklājība ir atkarīga no mūsu attiecībām ar Dievu. Jo vairāk mēs Dievu iepazīstam un labāk izprotam Viņa gribu, jo šie apsolījumi mūsu dzīvēs izpildīsies pilnīgāk, un mēs savā uzticībā Dieva gādībai būsim vēl uzticīgāki. Par šo sakarība starp garīgo un materiālo labklājību Jēzus sacīja: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas,” Mat. 6:33.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Vai, jūsuprāt, ir viegli paļauties uz Dievu? Kādēļ jā, vai kādēļ nē?

2. Miniet divus Bībeles apsolījumus par jūsu vajadzību apmierināšanu.

3. Kuras trīs lietas Dievs ir ietvēris savā derības apsolījumā Saviem bērniem? Kā jūs jūtaties, zinot, ka Viņš vēlas jums dot šīs labās lietas?

4. Ja jūs raizējaties par savu vajadzību apmierināšanu, ko ar to mēs pasakām par Dievu?

________________________________________________________________________________

5. Par kurām savas dzīves jomām jūs visvairāk satraucaties? Ko jūs varat darīt, lai šīs raizes noliktu Dieva priekšā?

________________________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3. Lai Dievs jums piedotu jūsu neuzticēšanos Viņam.

4. Lai Dievs dotu jums paļāvību uz Viņu kā apgādnieku.

5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

10. diena Cilvēks ir radīts, lai uzticētos Dievam

 

Cilvēks tika radīts kā trauks, kuru lieto Dievs. Ar cilvēka palīdzību Dievs var pasaulei atklāt Savu varu un labestību. Cilvēkā pašā nav ne varas, ne labestības – viņš ir pilnīgi atkarīgs no sava Debesu Tēva.

Mēs esam radīti, lai būtu atkarīgi no Dieva visās lietās. Ja mēs savās dzīvēs neredzam Dieva spēku, tad tas ir tāpēc, ka mēs neapzināmies savu pilnīgo atkarību no Viņa. Mēs nemaz nejūtamies absolūti un nepārtraukti atkarīgi no Dieva. Dievs uz šo problēmu norāda vēstījumā Savai pēdējai draudzei – Laodiķejas draudzei: “Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails,” Atkl. 3:17.

Dievs vēlas mums dot visu, kas mums ir nepieciešams: “Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu,” 1.Kor.1:30, 31.

Dievs vēlas dot mums Savu dabu, raksturu, dzīvi, spēku, gudrību. Tomēr, lai tas notiktu, mums ir nepieciešams saņemt Svētā Gara kristību. Kādēļ? Tādēļ, ka caur Svētā Gara kristību Jēzus iemājo mūsos, un Jēzū mēs saņemam visas tās lietas, kuras Dievs ir mums paredzējis.

Mēs ar savu vienaldzību, nepacietību un pašpaļāvību ierobežojam Dievu. Pieņemot lēmumus, mēs bieži pieņemam lēmumus, neprasot Dievam padomu un nelūdzot Viņam mums atklāt Savu gribu. Mēs ne tikai paši pieņemam lēmumus savā ikdienas dzīvē, bet arī lemjam par to, kur un kā mēs vēlamies kalpot Dievam, nemaz nelūdzot Viņam mums darīt zināmu, kādā veidā Viņš mūs varētu visefektīvāk izlietot Sev par godu.

Kad esam tuvu Dievam un mācāmies Viņam uzticēties, Viņš mūs vadīs Savā kalpošanas darbā. Ja mēs nemācīsimies paļauties uz Dievu, tad secināsim, ka lielākā daļa no paveiktā ir darīts pēc mūsu pašu, bet ne Dieva plāniem. Ja mēs rīkosimies šādi, tad vairumā gadījumu beigu beigās sapratīsim, ka no visa tā nekas labs nav iznācis: “Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni,” 1.Kor.3:12-15.

Uzticēšanās Dievam nenāk pati par sevi. Jau no pašas bērnības mums māca, ka, lai sasniegtu savus mērķus, mums ir jārīkojas tikai pašiem. Vismaz rietumu pasaulē mums tiek mācīts, ka mēs esam neatkarīgi un pašpietiekami.

Attiecībās ar Dievu viss ir pilnīgi citādi - mēs visas lietas sagaidām no Dieva. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nav jāpieliek savas pūles. Zinot Dieva gribu, būs jāpieliek spēki un jānes upuri, lai izpildītu misijas darbu, kuru Viņš mums ir paredzējis. Un arī šajā darbā mēs esam atkarīgi no Dieva un saņemam no Viņa gudrību, vadību un spēku.

Lai kristietis varētu izveidot šādas attiecības ar Dievu, viņam ik dienas ir jāpavada laiks kopā ar Viņu lūgšanās un Bībeles studijās. Kristietim vienmēr jāuztur kontakts ar Dievu. Bībele saka: “Lūdziet bez mitēšanās Dievu,” 1.Tes. 5:17.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kādēļ kristieši bieži vien savās dzīvēs neredz Dieva spēku?

2.Cik daudz no tā, kas mums ir nepieciešams, Dievs vēlas mums dot?

3. Kā mēs savās dzīvēs un kalpošanā ierobežojam Dievu?

4. Ja mēs Dievam kalpojam pēc sava prāta un ar savām metodēm, kāds tam būs rezultāts? Vai arī jūs esat pieredzējuši ko līdzīgu?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3. Lai Dievs piedotu jums to, ka nevēlējāties būt atkarīgi no Viņa un noskaidrot Viņa prātu.

4. Lai Dievs palīdzētu jums gan visās lietās dzīvē, gan kalpošanas darbā paļauties uz Viņu.

5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

11.diena Patiesa mūsu ticības izpausme

 

Cīņā ar kārdinājumiem un grēkiem mums nepieciešams paļauties uz Dievu. Lai gūtu uzvaras šajā mūsu dzīves jomā, mēs esam pilnībā atkarīgi no Jēzus. Uzvarā pār sātanu galvenais faktors ir uzticēšanās Dievam.

Jēzus dzīvo kristiešos caur Svētā Gara kristību. Tādēļ mums ir visas Jēzus īpašības – Viņa mīlestība, prieks, miers, ticība, pacietība, šķīstas domas, u.c. – jo Viņš dzīvo mūsos. Kad tiekam kārdināti, mēs, lai pārvarētu kārdinājumus, vienkārši raugāmies uz Jēzu. Lai uzvarētu kārdinājumu, mums jāuzticas Jēzum.

„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai,” Ebr. 12:1,2.

Attiecībā uz tiem, kuri, dzīvojot kristīgu dzīvi, ir zaudējuši drosmi, Endrjū Murajs (Andrew Murray), labi pazīstamais pagājušās paaudzes kristīgais rakstnieks, sacīja, ka šīs dārgās dvēseles bieži vien nezina, ka palikšana Kristū ir tieši kā radīta vājajiem un viņu vājumam. Rakstnieks saka, ka atrašanās Kristū nelīdzinās vis kādas lielas lietas paveikšanai un ka tā neprasa uzreiz kļūt ļoti svētam. Viņš sacīja, ka atrašanās Kristū nozīmē savu vājumu uzticēt Visvarenajam un ka dzīve Kristū nav darbs, kuru veicam, lai varētu baudīt Viņa glābšanu, bet gan piekrišana ļaut Viņam darboties mūsu labā, mūsos un ar mūsu palīdzību. Jēzus mums dāvā Savas mīlestības spēku un augļus, un tas ir Viņa darbs mūsu labā. Mūsu daļa ir to atļaut un uzticēties tam, ko Viņš ir sagatavojies darīt, (Abiding in Christ, 23.lpp).

Bībeliska paļāvība uz Dievu ir vienīgā patiesā mūsu ticības izpausme. Tā patiesi atklāj mūsu attiecības ar Dievu. Ja mēs uzticamies Dievam, tad mēs nekad ne par ko neraizēsimies un nekad nepieņemsim nepārdomātus lēmumus. Mēs tad izjutīsim dziļu mieru un, lai gūtu uzvaru pār kārdinājumiem, raudzīsimies uz Jēzu.

Kā mēs varam to piedzīvot? Mums ir jāpaļaujas, ka Dievs pildīs apsolīto – Viņš mūs apgādās ar visu nepieciešamo un nekad nepievils.

“Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts! Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! Uzticieties Viņam arvienu, visi ļaudis, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums ”, Ps. 62:6-9.

Tie, kuri būs gatavi sagaidīt Jēzu, būs iemācījušies paļauties uz Dievu. Es lūdzu Kungu, lai Viņš šos studiju materiālus izlietotu, lai mācītu pēdējo dienu paaudzi uzticēties Dievam un tādējādi sagatavoties Viņa atnākšanai. Pirms Jēzus atnākšanas Dieva ļaudīm nāksies pārdzīvot tik grūtus laikus, kādus viņi nekad nebūs pieredzējuši – tas būs bēdu un pārbaudījumu laiks. Šajās dienās vienīgais, uz ko viņi varēs paļauties savās ikdienas vajadzībās un pie kā varēs vērsties pēc aizsardzības, būs Dievs. Un šīm grūtajām dienām viņi būs gatavi tikai tad, ja būs iemācījušies uzticēties Dievam.

Protams, mūsu uzvara ir droša. Kad Kristus atgriezīsies, “nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis,” Jes. 25:8.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kad Jēzus dzīvo mūsos, kādas rakstura īpašības mēs iemantojam?

2.Kā paļaušanās uz Dievu var palīdzēt cīņā ar kārdinājumiem un grēkiem?

3.Kā atklājas mūsu patiesā ticība Dievam?

4.Kādēļ paļaušanās uz Dievu būs tik svarīga pasaules vēstures noslēgumā? Vai jūs jau esat sagatavojušies bēdu laikam?

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs mācītu jums paļauties uz Viņu visās lietās.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

12.diena Gaidot Kristus parādīšanos

 

Pirms diviem tūkstošiem gadu Izraēls gaidīja Kristus parādīšanos. Mēs zinām, ka Sīmeans, taisns un dievbijīgs vīrs, un praviete Anna gaidīja Kristus atnākšanu. Lai arī viņi abi gaidīja Kristus parādīšanos, viņi, lai šo notikumu paātrinātu, nevarēja darīt neko. Viņi gaidīja ticībā un paļāvās uz Dieva apsolījumu.

Pie Marijas atnāca eņģelis un sacīja, ka viņai piedzims Jēzus: “Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus,” Lūk. 1:31. Tam nebija jānotiek pēc viņas, bet gan pēc Dieva gribas. Viņas daļa bija pieņemt Dieva doto eņģeļa vēsti un ticībā gaidīt apsolījuma piepildīšanos – Kristus piedzimšanu. Marija varēja vienīgi ticēt un gaidīt.

Līdzīgi ir arī ar mums. Mums jāuzticas Dievam, ka Viņš, lai Kristu atklātu mūsdienu pasaulei, darbosies mūsos un ar mūsu starpniecību. Dievs nav tikai atsūtījis Savu Dēlu uz šo zemi nomirt par mūsu grēkiem un izglābt mūs un tad mūs atstājis, lai tālāk rīkojamies tālāk paši. Nebūt nē.

”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu,” Ef. 2:8-10, (autora izcēlums).

Kristus pasaulei atklājas Svētā Gara spēkā: “Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls,” Lūk. 1:35.

Tā Kristus mūsos un ar mūsu starpniecību parādās Svētā Gara spēkā. Eņģelis Marijai paziņoja, ka viņai tiek dota iespēja Kristu pasaulei atklāt ar viņas starpniecību. Un viņas daļa bija izvēlēties tam notikt un gaidīt 9 mēnešus.

Jaunā Derība māca, ka Kristus ticīgajos dzīvo ar Svētā Gara starpniecību. Jēzus mūsos iemājo ar ikdienas Gara kristību. Ar Gara kristību Viņš darbojas mūsos un ar mūsu palīdzību atklāj Savu taisnību.

Jaunā Derība ļoti skaidri pasaka, ka, lai mēs uzvarētu kārdinājumus un grēkus, Kristum ir nepieciešams iemājot mūsos, lai mūsu dzīvēs atklātos Viņa taisnība. Lai ilustrētu šo patiesību, Jēzus izmantoja līdzību par vīnu un zariem: “Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt,” Jāņa 15:4,5.

Pāvils, mācot šo patiesību, rakstīja:

“Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam,” Rom. 6:11.

“Bet mums ir Kristus prāts,” 1.Kor. 2:16.

Ja mēs izvēlamies saņemt Svētā Gara kristību un gaidīt uz Kristu, lai Viņš mūs piepildītu, tad Viņš atklāsies mūsos ar Savu gudrību, taisnību, dzīves svētumu un pestīšanu: “Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu,” 1.Kor. 1:30

Tāpat kā mēs uzticamies Dievam visās dzīves vajadzībās, tāpat arī mums ir jāpaļaujas uz Viņu, lai mūsos parādītos Kristus un gūtu uzvaru pār kārdinājumiem. Dievs vēlas, lai mēs meklētu uzvaru, raugoties uz Viņu. Par to E. Vaita rakstīja – kad pieņemam Jēzus mācības, Viņš iemājo mūsos un vada mūsu domas, centienus un rīcību. Tas ir, ne vairs dzīvojam mēs, bet mūsos dzīvo Kristus. Viņš ir godības cerība. Mūsu pašu “es” ir miris, bet mūsos dzīvo Glābējs. (Testimonies to Ministers and Gospel Workers,” 389. lpp)

Vai redzat šīs patiesības jaukumu? Mūsu daļa ir uzticēties Dieva apsolījumam, ka mūsos atklāsies Kristus un Viņa taisnība. Mums ir tikai jāizvēlas, lai tā notiktu un jātic, ka tā notiks, gluži kā to darīja Marija. Kad mums uzbrūk kārdinājumi, mums ar tiem nav jācīnās pašiem. Mums jāvēršas pie Kristus, kurš dzīvo mūsos un jālūdz Viņu atklāt Savu taisnību: “Raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai,” Ebr. 12:2. Un tad mums ticībā jāgaida, ka Viņš paveiks apsolīto.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Vai Sīmeans, Anna un Marija kaut ko darīja, lai panāktu Kristus parādīšanos?

2.Pastāstiet saviem vārdiem, kā Kristus atklājas mūsu dienās?

3.Kā jūs varat uzvarēt, kad jums uzbrūk kārdinājumi?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs atklātu Kristu jūsu dzīvē.

4.Lai tad, kad jūs tiksiet kārdināti grēkot, Jēzus dotu jums uzvaru.

5.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

13.diena Paklausīt Dieva Vārda vadībai

 

Mums kā dzīves rokasgrāmata ir dots Dieva Vārds. Dāvids labi zināja Dieva Vārdu un Psalmos to bieži pieminēja. 25. Psalmā viņš jautāja: “Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr,” Ps.25:4,5.

Lai arī Dāvidam bija Dieva Vārds, viņš saprata, ka, lai tā mācības pielietotu dzīvē un kalpošanā Dievam, viņam ir nepieciešama Dieva vadība. Tādēļ viņš lūdza no Dieva atklāsmes.

Atklāsme un informācija ir divas dažādas lietas. Dieva Vārds satur daudz informācijas, tomēr, ja mēs to tikai vienkārši zinām, ar to vien nepietiek. Lai Dieva Vārdu pielietotu savās dzīvēs, mums ir nepieciešams “sadzirdēt” Viņa vadību. Kad mēs “dzirdam” Dieva norādījumus, Viņa gribas atklāsmi, mūsu ticība pieaug un stiprina mūs paklausīt Dieva gribai. Pāvils rakstīja: “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles,” Rom. 10:17, (autora izcēlums).

Kā ilustrāciju es minēšu savu pieredzi no mana kalpošanas darba iesākuma. Pēc semināra pabeigšanas es 6 mēnešus nostrādāju savā pirmajā draudzē un tad nolēmu rīkot evaņģelizācijas sanāksmes. Ieplānoju visu nepieciešamo un šķita, ka viss bija kārtībā. Bet kādu rītu, kad atrados draudzes birojā, es sāku uztraukties. Tās bija manas pirmās evaņģelizācijas sanāksmes, un man tas sāka likties pārāk grūts uzdevums. Es nezināju, kā viss notiks. Vai kāds vispār ieradīsies? Vai negadīsies dažādi starpgadījumi? Vai kāds nostāsies Kristus pusē? Kad mani sāka mocīt šie jautājumi, es nometos ceļos un par radušos situāciju izstāstīju Kungam. Lūgšanas laikā es sajutu pamudinājumu lasīt Bībeli. Piecēlos, atvēru Bībeli un sāku lasīt Jāņa evaņģēliju. Nonācu līdz Jāņa 15:16: “Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”

Kad es klusībā izlasīju šo pantu, šķita, ka tas skaļi atbalsojās manās ausīs. Likās, ka ar mani runā Dievs. Es dzirdēju Dieva Vārdu, kurš bija adresēts tieši man. Mana ticība pieauga, kļuvu pārliecināts, ka sanāksmes izdosies, un tā arī notika.

Tā bija pirmā pieredze, kad šādos apstākļos uzklausīju Dieva vadību un uzticējos Viņam. Protams, Dievs mani daudzas reizes bija vadījis arī pirms tam. Taču es biju jauns un tikai sāku mācīties uzklausīt Dieva vadību.

Dievs vēlas visus Savus bērnus vadīt pa viņiem nosprausto ceļu un, lai viņi pieņemtu attiecīgus lēmumus. Mūsu daļa ir pazemīgi sekot Viņa vadībai un gaidīt, līdz Viņa griba kļūst saprotama. Dievs vienmēr šādas lūgšanas uzklausīs un atbildēs.

“Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci,” Ps. 32:8.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kāda atšķirība ir starp informācijas saņemšanu un Dieva Vārda atklāsmes saņemšanu?

2.Kas mums ir jādara, lai saņemtu Dieva vadību?

3.Miniet vienu vai vairākus Rakstu tekstus, kuros Dievs apsola vadīt Savus bērnus!

4.Miniet vienu vai vairākus piemērus, kad jūs esat saņēmuši Dieva Vārda atklāsmi, kura vadīja jūsu dzīvi.

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs vadītu jūs katrā jūsu dzīves brīdī.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

14.diena Dieva vadības atklāsme pret cilvēcisku loģiku

 

Lai saņemtu Dieva vadību, ir jāzina divas lietas. Pirmkārt, mums jāsaprot, ka mums tā ir nepieciešama. Otrkārt, mums ir jāgaida uz Dievu pēc Viņa vadības. Mums nekad nevajadzētu pieņemt lēmumus, vadoties pēc sava paša prāta un loģikas. Piemēram, kad Jēzus mācekļiem deva lielo misijas darba uzdevumu, Viņš sacīja:

“Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam,” Mat. 28:19,20.

Lemjot pēc parastas cilvēciskas loģikas, evaņģēlijs būtu jāpasludina katrā ciematā, caur kuru gāja mācekļi. Tomēr tas netika darīts. Mācekļiem vajadzēja saņemt Dieva norādījumus un uzzināt, kurās apdzīvotajās vietās Viņš vēlējās, lai mācekļi sludinātu. Viņiem bija jāgaida, līdz uzzinās, uz kuru pusi būs jādodas. Mācekļiem bija jāsaņem skaidra Dieva atklāsme.

Pāvils par savu misijas ceļojumu Apustuļu darbos rakstīja: “Bet, viņiem ejot caur Frīģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt. Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva. Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā. Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: "Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!" Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju,” Ap.d. 16:6-10.

Mācekļi devās uz Āziju, taču Gars viņus atturēja. Tad viņi devās sludināt uz Miziju un Bitiniju, taču Gars viņiem arī šoreiz sacīja “nē.” Tad Gars Pāvilam deva vīziju un mudināja doties uz Maķedoniju. Un mācekļi nekavējoties devās Gara norādītajā virzienā.

Mums, tāpat kā mācekļiem, ir jāmācās gaidīt Dieva norādījumus gan mūsu personīgajā dzīvē, gan kalpošanas darbā. Kā mācītājs esmu nostrādājis jau daudzus gadus, un man būtu viegli domāt, ka zinu, kāds manā dzīvē ir Kunga prāts. Tomēr tā uzskatīt būtu bīstami. Es esmu sava lielā Gana māceklis, un man kā mācītājam ir jāseko Viņa norādījumiem, nevis vienkārši jādara tas, ko es uzskatu par vajadzīgu. Tādēļ ir jāmācās no Kunga saņemt norādījumus. Dāvids par to sacīja:

“Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienmēr,” Ps. 25:5.

Šo Bībeles mācību apstiprina arī teksts no Salamana pamācībām: “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas,” Sal. pam. 3:5,6.

Šis teksts skaidri māca, ka mums nav jābalstās un jāpaļaujas uz savu gudrību. Tā vietā mums jāuzticas Dieva vadībai un “jādomā” par Kungu. Tas nozīmē, ka mums ik brīdi ir jābūt ar Viņu tuvās attiecībās. Un mums nepārtraukti jāgaida no Dieva vadība visos savas dzīves ceļos, ne tikai garīgajā jomā.

Lai arī esmu mācītāja amatā nostrādājis vairāk nekā 30 gadus, es bieži vien nonāku situācijā, kurā nezinu, kā man kā mācītājam būtu jārīkojas. Un tas man palīdz koncentrēties uz Kungu. Lai saņemtu vadību savā kalpošanas darbā, kuru Kungs veic ar manu starpniecību, man nepārtraukti ir jāraugās uz Viņu. Visiem Dieva draudzes vadītājiem draud briesmas aizmirst Kā darbu viņi dara. Jo lielāka ir mūsu pieredze un jo augstākstāvošāki darbinieki mēs esam, jo lielākas briesmas mums draud Dieva darbā sekot savām pašu domām un idejām. Un pavisam viegli lūgšana pēc Dieva vadības var kļūt par ceremoniālu pienākumu, kurš jāveic dienas iesākumā vai sanāksmē, nemaz pa īstam necenšoties noskaidrot Dieva gribu.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kādas divas lietas mums jāatceras, lai saņemtu Dieva vadību?

2.Vai ir droši, meklējot Dieva gribu, sekot cilvēciskai loģikai? Kādēļ jā vai kādēļ nē?

3.Miniet kādu gadījumu no Bībeles, kurā cilvēciskā loģika būtu novirzījusi mācekļus no Dieva nospraustā ceļa.

4.Kādas ir vienas no lielākajām briesmām, kad mēs Dieva darbā esam pavadījuši daudzus gadus? Kā no tām varam izvairīties?

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jūs mācītu sekot Viņa vadībai.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

15.diena Miesas vai Gara lēmumi

 

Kad mēs savā dzīvē un Dieva darbā darām to, ko saka mūsu prāts un negaidām Dieva vadību, mēs darbojamies miesā. Mums ir jāsaprot, ka mēs bez Dieva darbības mūsos un caur mums nevaram paveikt nekā nozīmīga. Pāvils rakstīja: „Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu,” 1.Kor. 1:30.

Tādēļ, kad mēs lūdzam Dievu, mums Viņam ir jāizsaka sava vajadzība pēc Viņa pamācībām un vadības. Tam var stāties ceļā mūsu lepnums un pašpārliecinātība. Kunga vadību saņems vienīgi pazemīgie. Dāvids to izteica ar šādiem vārdiem: „Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu,” Ps.25:9.

Lai sagaidītu Dieva vadību, nepieciešama pazemība un uzticība, un mēs nedrīkstam mesties pa galvu pa kaklu virzienā, kuru uzskatām par labāko. Pazemīgi lūdzot Viņa vadību, kuru Viņš mums ir apsolījis, mums nepārtraukti jāturpina raudzīties uz Dievu un cerēt uz Viņu. Gaidot uz Dieva vadību, mēs apliecinām, ka vienīgais gudrības avots ir Viņš un ka gan savā personīgajā, gan kalpošanas dzīvē esam pilnīgi atkarīgi no Dieva vadības. Šādi gaidot, mūsos ienāks miers un cerība.

Protams, arī tad, kad esam iemācījušies pazemīgi gaidīt uz Kungu, joprojām pastāv briesmas, ka mēs kā kristieši varam atkal sākt paļauties paši uz savu miesas prātu. Bībele daudz stāsta par šādiem gadījumiem. 106. Psalms atgādina Izraēla vēsturi. Tie, par nožēlu, ir skumji vārdi: “Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis,” Ps.106:13.

Mēs labi zinām, kas notika ar Izraēlu, kad tauta nevēlējās sekot Dieva vadībai. Izraēlieši sāka iet savu ceļu, un tas veda tālu prom no Dieva un pie sabrukuma. Atkal un atkal mēs lasām par Dieva ļaudīm, kuri izvēlējušies rīkoties pēc sava prāta, un katru reizi tas radīja nopietnas sekas. Tā notika gan tad, kad Jozua vadīja Izraēlu cīņā pret Aju, gan tad, kad viņi noslēdza līgumu ar gibeoniešiem un arī tad, kad izraēlieši iegāja Apsolītajā Zemē.

Pastāv briesmas, ka līdzīgi varētu rīkoties arī mēs. Mums ir Dieva Vārds. Mēs domājam, ka protam to lietot un bieži vien steidzamies uz priekšu, negaidot Kunga norādījumus. Mēs, adventisti, atkal un atkal esam liecinieki šādai situācijai – patiesība par sabatu tiek līdzdalīta cilvēkam, kurš uzskata, ka viņš labi pārzina Dieva Vārdu. Pēc tam, kad šis cilvēks ir dzirdējis par sabatu, viņš tomēr bieži vien turpina ievērot svētdienu, jo ir izdarījis lēmumu, kurš pamatojas uz pārliecību, ka tāda ir Dieva griba.

Kad runājam ar ļaudīm, kuri nav pieņēmuši sabata patiesību, par šo svēto dienu, mums jāuzmanās, lai mēs neizturētos augstprātīgi. Tik daudzas reizes mēs līdzīgā veidā esam pieņēmuši lēmumus, kuri vēlāk ir nesuši neveiksmes. Cik bieži mēs esam lēmuši par Dieva darbu un vēlāk ir izrādījies, ka Viņa svētības tam nav sekojušas? Mums draud briesmas, ja, ejot uz dažādām sēdēm, sanāksmēm, lūgšanu brīžiem un dievkalpojumiem, uzskatīsim, ka zinām Dieva gribu, jo mums taču ir Viņa Vārds, iepriekšējā pieredze un tradīcijas. Mēs tad uzskatām, ka varam spriest par Dieva gribu gan savā personīgajā dzīvē, gan kalpošanas jomā. Tomēr ne visu Dieva Vārdā mēs saprotam, un arī pieredzes mums nereti pietrūkst. Ja negaidīsim uz Dieva gudrību un vadību, mūs vadīs miesas prāts un tad pēkšņi atskārtīsim, ka nerīkojamies pēc Dieva prāta. Cik patiesi ir vārdi no Salamana pamācībām: “Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē,” Sal.pam. 16:25.

Kādēļ tad mēs lemjam paši un negaidām uz Dievu? Mums jāatceras, ka: “Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas,” Sal.pam. 16:18.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Ko nozīmē miesīgi kalpot Dievam? Vai jums nākas ar to cīnīties?

2.Kā izvairīties no miesīgas kalpošanas Dievam?

3.Kādi ir nosacījumi, lai saņemtu Dieva vadību?

4.Kādēļ kristieši tik bieži pieņem kļūdainus lēmumus, domājot, ka viņi dara Kunga prātu?

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jūs pasargātu no miesīgas kalpošanas.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

16.diena Lūdzot un cerot uz Dievu

 

Kad mēs lūdzam Dievu, mēs parasti lūdzam pēc materiālas, emocionālas, garīgas vai fiziskas vajadzības. Un tad ir pavisam viegli sākt raizēties, nevis mierīgi gaidīt uz lūgšanas piepildīšanos. Tādās reizēs varam kļūt nepacietīgi. Tomēr mums ir jāmācās gaidīt uz Dievu.

Patiesa lūgšana un cerība uz Dievu nav tikai lūgšana pēc lietām, kuras vēlamies vai kuras Dievs ir apsolījis. Paļaušanās uz Dievu, bez šaubām, ir neatlaidīgas lūgšanas svarīga sastāvdaļa, tomēr patiesa cerība uz Dievu ir daudz kas vairāk. Tās ir dziļākas attiecības ar Dievu, un ne tikai vienkārši gaidīšana uz lietām, kuras esam no Viņa lūguši.

Mazpieredzējuši kristieši galvenokārt koncentrējas uz Dieva apsolīto svētību un dāvanu saņemšanu. Lai vilktu mūs pie Sevis, Dievs izlieto mūsu pamatvajadzības, pēc kurām mēs lūdzam. Viņš vēlas mums dot nepieciešamās lietas, lai mēs varētu gūt pieredzi attiecībās ar Viņu un iepazīt Viņa labestību. Bet nereti, lai mēs Viņam tuvotos, Dievs arī nedod mums visu to, ko esam lūguši.

Kad tas notiek, mūsu ar lūgšanām pildītās gaidas uz Dievu kļūst mums par īpašu piedzīvojumu ar Viņu. Mēs aizvien vairāk savu uzmanību pievēršam Viņa labestībai, un mūsu uzticēšanās Dievam pieaug. Kad mēs savā lūgšanu un cerību dzīvē sākam piedzīvot šādas tuvas attiecības ar Dievu, mēs sākam vēlēties tām nodoties aizvien vairāk. Mēs aizvien mazāk lūgsim tādēļ, ka vēlamies ko saņemt, bet vairāk tādēļ, ka vēlamies piedzīvot Dieva klātbūtni. Tad mēs sāksim iepazīt “lūgšanu bez mitēšanās”, par kuru Pāvils rakstīja 1.Tes. 5:17.

Tā mēs arī sevī attīstīsim spēju vienmēr būt priecīgiem: “Esiet priecīgi vienumēr,” 1.Tes. 5:16.

Lūdzot un cerot uz Dievu, mēs stiprināsim savu paļāvību uz Viņu visās savās ikdienas gaitās. Aizvien vairāk mēs apzināsimies savu pilnīgo atkarību no Dieva visās lietās un centīsimies katru dienu būt ar Viņu tuvās attiecībās. Šāda pastāvīga atkarības apziņa nes mieru gan sirdī, gan prātā. Visas raizes izzūd, un tagadne vai nākotne vairs nevar būt mūsu satraukumu cēlonis.

Šāda lūgšanu un cerību dzīves pilnveidošana prasa laiku. Un tai ceļā var stāties daudzas lietas. Mēs varam, piemēram, lasīt un studēt kristīgu autoru darbus, bet atstāt novārtā patiesu cerību uz Dievu. Mēs varam arī pieļaut, ka mūsu kalpošana attur mūs no tuvām attiecībām ar Dievu.

“Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer,” Raudu dz.3:25.

Ja mēs patiesi cerēsim uz Dievu, mēs piedzīvosim Viņa labestību un nodibināsim tuvas attiecības ar Dievu. Šo pieredzi mēs varam iegūt vienīgi lūdzot un cerot uz Viņu. Bez tā nav iespējama intīma tuvība ar Dievu, un šī tuvība mūsu glābjošajās attiecībās ar Viņu ir vissvarīgākā.

“Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu,” Jāņa 17:3.

Jo vairāk mēs attīstīsim šādas attiecības ar Dievu, jo nesatricināmāka kļūs mūsu uzticība Viņam. Tad mūsu sirdīs valdīs dziļš miers. Satraukumi un bailes būs pagaisušas. Šī pieredze ļaus mums nostiprināties Kungā, un tā ir nepieciešama visiem, kuri gatavojas sagaidīt Jēzus atgriešanos.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Ko nozīmē lūgt un cerēt uz Dievu?

2.Kādēļ Dievs nereti kavējas ar atbildēm uz mūsu lūgšanām?

3.Kāda nozīme mūsu attiecībās ar Dievu ir lūgšanām un cerībām uz Viņu?

4.Kādēļ tiem, kuri vēlas būt gatavi Jēzus atnākšanai, ir jāmācās lūgt un cerēt uz Dievu?

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jūs mācītu lūgt un cerēt uz Viņu.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

17.diena Visuvarenais Dievs pār visām lietām

3.DAĻA. MŪSU VISUVARENAIS DIEVS

Cerība uz Dievu nozīmē kristieša spēju saglabāt paļāvīgu un miera pilnu uzticību Dievam vienmēr un visās lietās. Lai ticīgie iegūtu šādu uzticību, viņiem ir jāsaprot Dieva visvarenība. Kristietim ir jātic, ka Dievs ir visuvarens Valdnieks, kurš spēj pildīt Savus solījumus. Ja Dievs tāds nebūtu, tad sātans spētu Dievu atturēt no solījumu izpildes to labā, kuri tic Viņa Vārdam.

Dieva varenība izpaužas pasaules pārvaldīšanā. Bībele skaidri ziņo, ka sātana vara tika lauzta pie krusta un Kristus “Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā,” Rom. 1:4. Un pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus paziņoja: “Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes,” Mat.28:18.

Pāvils par Kristus autoritāti rakstīja vēstulē efeziešiem. Viņš sacīja, ka Tēvs Viņu ir sēdinājis “pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda,” Ef.1:20-23.

Redzot notiekošo pasaulē, var rasties jautājums – kurš īsti vada pašreizējos notikumus – sātans vai Dievs? Vairums cilvēku noliedz Dievu kā visvarenu pasaules Valdnieku. Daudzi neatzīst Dievu kā Radītāju. Dieva rūpēm par Saviem radījumiem tic tikai nedaudzi. Lielākā ļaužu daļa uzskata, ka pasauli pārvalda “dabas likumi” vai “māte daba.” Lai pētītu cilvēka dabu, parasti atbildes tiek meklētas psiholoģijā un socioloģijā. Tiek uzskatīts, ka cilvēku attiecības pasaulē regulē pats cilvēks, bet norises dabā – „māte daba”.

Aplūkojot cilvēku savstarpējās attiecības pasaulē, patiesi var rasties šaubas, vai tiešām tās vada Dievs. Vai tad viss neliecina, ka tās pārvalda sātans? Vai tad tādas nelaimes kā viesuļvētras, zemestrīces, slimības, bads neliecina, ka pasauli pārvalda sātans? Un kā tad ar cilvēku necilvēcību? Vai kari, noziegumi, terorisms arī neliecina par sātana varu?

Es personīgi domāju, ka vairums kristiešu sātanam un cilvēkiem piedēvē pārāk lielu varu. Daži kristieši iztēlojas Dievu raugāmies no debesīm un sakām: “Es vēlētos, lai cilvēks rīkotos tā”, vai arī “Es vēlētos, lai sātanam savu plānu izpildē neveiktos tik labi.” Nē, dārgie kristieši, mēs kalpojam visuvarenam universa Valdniekam, kuru nevar vadīt Viņa paša radījumi un Viņa radītās dabas likumi.

Mūsu atbilde uz jautājumu - kurš valda pār pasauli, ir atkarīga no tā, vai mēs ticam Dieva Vārdam, vai arī spriežam vienīgi pēc tā, ko redzam.

Ir tikai divas alternatīvas – vai nu Dievs visu vada, vai arī Viņš tiek vadīts. Dievs var vai nu darīt Savu gribu, vai arī tikt Savu radījumu, cilvēces un dabas, apstādināts.

Palūkosim, ko Bībele saka par Dieva visvarenību. Pāvils mums rakstīja: “Viņš visu vada pēc Sava gribas lēmuma,” Ef.1:11.

Dievs nepārtraukti vada visas lietas. Viss notiek saskaņā ar Viņa mūžīgo nodomu.

Mēs varam iebilst: “Ja es būtu Dievs, es nekad to nepieļautu!” Tādās reizēs mums būtu jāatceras Pāvila vārdi, kurus viņš rakstīja romiešiem: “Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!” Rom.11:33.

Visvarenība ir pati Dieva būtība. Un Dievs savu varu izlieto kad un kur to vēlas.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kādēļ cilvēkiem, kuri cer uz Dievu, nepieciešama ticība Dieva visvarenībai?

2.Kas pie Kristus krusta notika ar sātana varu un autoritāti? Kādēļ ir tik svarīgi saprast Dieva visvarenību?

3.Kādu stāvokli un autoritāti Kristus saņēma pēc Savas nāves un augšāmcelšanās?

4.Bībele saka, ka Dievs visu vada pēc Sava __________________ . Ko jūs par to domājiet?

____________________________________________________________________

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jums mācītu, ka Viņš ir Visvarens Valdnieks gan debesīs, gan virs zemes.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

18.diena Visuvarenais Dievs – dabas Valdnieks

 

Bībele skaidri māca, ka Dievs pārvalda dabu. Nav dabā tādas lietas, pār kurām Dievam nebūtu teikšana. Psalmu autors rakstīja: “Tiešām, es zinu: liels ir Tas Kungs, un mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem. Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš izdara debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē. Viņš liek pacelties miglai no zemes galiem, ievada ar zibeņiem lietu, izved vēju no tā slēptuvēm,” Ps. 135:5-7.

Kāds var jautāt: “Vai tad sātans nav iesaistīts postošajos dabas spēkos?” Atbilde ir – jā. Tomēr sātans dabā var darboties tikai tik daudz, cik to atļauj Kungs un cik tas piepilda Viņa mūžības plānus. Par to Pāvils vēstulē romiešiem sacīja: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti,” Rom. 8:28.

Ja Dievs nebūtu visuvarens Kungs pār dabu un cilvēkiem, tad ticīgais ne vienmēr varētu paļauties uz Viņa solījumiem, jo sātans tad varētu netraucēti darboties pret ticīgajiem.

Mēs skaidri redzam, ka Dievam ir vara pār sātanu. Dievs viņam deva atļauju uzbrukt Ījabam ar dažādiem pārbaudījumiem, tomēr Dievs sātana rīcību ierobežoja: “Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai neizstiep savu roku pret viņu pašu." Un sātans aizgāja projām no Tā Kunga vaiga,” Īj. 1:12.

Turpmākajos pantos mēs varam lasīt, ka sātanam tika atļauts Ījabam atņemt viņa īpašumus un bērnus. Skaidri redzam, ka sātanam vara pār dabu tika dota vienīgi tik tālu, cik to atļāva Dievs.

Dieva varu pār dabu apliecina daudzi Vecās Derības teksti:

· 1.Moz. 6:17 – plūdi.

· 1.Moz. 6:19,20 – dzīvnieki ieiet šķirstā.

· 2.Moz. 8.-10. nodaļas – Ēģiptes mocības – vardes, odi, pērkons, krusa, uguns, tumsa

· Joz.10:12,13 – apstājas saule un mēness.

· Jes. 38:1-8 – saule savā ceļā atgriežas atpakaļ (par 10 vienībām uz saules pulksteņa).

· 1.Ķēn. 17:2-4 – kraukļi pabaroja Eliju.

· Jon. 2:1 – liela zivs izglāba Jonu.

· Dan. 3:25-27 – trīs ebreji tiek izglābti no cepļa liesmām.

· Dan. 6:22 – lauvas saudzēja Daniēlu.

Jēzus Kristus bija Dievs miesā: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs ... Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības,” Jāņa 1:1,14.

Par Dieva spēju valdīt dabas norises liecina arī Jaunā Derība:

· Marka 4:36-41 – vētras apsaukšana.

· Marka 6:35-44 – tika pavairotas maizes un zivis un tika pabaroti vairāk nekā 5000 cilvēki.

· Marka 6:45-51 – Jēzus un Pēteris staigāja pa ūdens virsmu.

· Mat. 17:27 – Pēteris noķer zivi, kuras mutē ir monēta.

· Mat. 21:18-20 – vīģes koks pēc izsacīta lāsta nokalst.

Tādēļ, ka Dievs ir šīs pasaules Visuvarens Valdnieks, mēs varam būt droši, ka Dievs spēj izdarīt visu to, ko Viņš mums, kuri uzticas Dievam, ir apsolījis. Un sātans Viņu apturēt nespēj un nekad nespēs.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Cik lielā mērā Dievs pārvalda dabu?

2.Kādēļ kristiešiem ir tik svarīgi zināt, ka Dievs visā pilnībā valda pār dabu?

3.Miniet piemērus no Vecās Derības, kuri apliecina Dieva varu pār dabu.

4.Miniet piemērus no Jaunās Derības, kuri apliecina Dieva varu pār dabu.

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jums palīdzētu pieņemt Viņa neierobežoto varu pār dabu.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

19.diena Dieva vara pār cilvēci

 

Kāds varētu sacīt: “Jā, labi, Dievs varbūt ir dabas Valdnieks, taču cilvēks var rīkoties pēc sava prāta.” Jā, tā ir patiesība, taču tā neizslēdz faktu, ka Dievs valda arī pār cilvēkiem. Es piekrītu, ka, iespējams, to izprast nav viegli. Tomēr tā māca Bībele. Visi Dieva radījumi atrodas zem Viņa vadības. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuri ir pret Viņu sacēlušies. Lai arī viņi to nezina, tomēr viņus uzrauga Visuvarenais Dievs.

To skaidri atklāj gadījums ar Ēģiptes faraonu, kurš atteicās atlaist izraēliešus. Reizēm mēs Bībelē varam atrast, maniem vārdiem sakot, Dieva “atklāto gribu” un Viņa “neatklāto gribu.” Var šķist, ka tās ir pretrunīgas lietas, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mēs Dievu nevaram tiesāt, vadoties no savas taisnīguma izpratnes. Bieži mēs cenšamies Dievu iztēloties mūsu līdzībā. Atcerēsimies, ko šajā sakarībā sacīja Pāvils un Jesaja:

“Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!” Rom. 11:33.

“"Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs,” Jes. 55:8.

Dievs nepārprotami vadīja Izraēlu, kad viņi devās prom no Ēģiptes. Dievs lika Mozum doties pie faraona un lūgt viņu, lai viņš ļautu Izraēlam iet. Tad Viņš arī sacīja, ka Viņa prāts nav, lai faraons ļautu izraēliešiem iet. Kādēļ? Tādēļ, ka Dievs vēlējās Savu varu parādīt gan ēģiptiešiem, gan Saviem ļaudīm. Dievs sacīja: “Bet Es gribu faraona sirdi darīt cietu, un Es vairošu Savas zīmes un Savus brīnumus Ēģiptes zemē, un faraons jums neklausīs. Tad Es likšu Savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu Savus pulkus, Savu Israēla tautu, no Ēģiptes zemes ar lielām tiesām. Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es izstiepju Savu roku pār Ēģipti un ka Es izvedu Israēla bērnus no viņu vidus,” 2.Moz. 7:3-5.

Šeit mēs redzam gan Dieva “atklāto”, gan “slēpto” gribu. Viņa atklātā griba bija, lai faraons ļautu izraēliešiem iet. Bet slēptā – lai faraons uzreiz neatlaistu Izraēlu.

Bībele atklāj, kā Dievs izturas pret ļauniem cilvēkiem. Viņš vai nu viņiem ļauj darīt savus ļaunos darbus, vai arī, lai piepildītos Viņa plāni, kuriem ir mūžības vērtība, aptur vai ierobežo šo cilvēku darbību. Faraona gadījumā Dievs ļāva viņam sacelties pret Savu atklāto gribu. Tomēr Viņš ierobežoja faraona iespējas darīt ļaunu Mozum un Izraēlam. Salamana pamācībās varam lasīt: “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu,” Sal.pam. 16:9.

Faraona ļaunā sirds kala plānus, lai Dievs nespētu atbrīvot izraēliešus no Ēģiptes verdzības, un beigās centās tos iznīcināt pie Sarkanās jūras. Tomēr Izraēla visuvarenais Dievs stājās tam ceļā un ierobežoja faraona rīcību. Ļaunā faraona rīcība ļāva Dievam atklāt Savu varu kā ēģiptiešiem, tā izraēliešiem. Dievs zināja, ka izraēlam bija jāpieredz Viņa vara un spēks, un Viņš šim nolūkam izlietoja faraonu.

“Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms,” Sal.pam. 19:21.

Augstāk minēto ir svarīgi ievērot tad, kad mēs grūtā situācijā lūdzam un ceram uz Dievu. Piemēram, es esmu bijis liecinieks daudziem gadījumiem, kad cilvēkiem, kuri vēlas ievērot sabatu, darbā priekšnieks piedraud viņus atlaist no darba. Šādās situācijās mūs var mierināt tas, ka Dievam debesīs par šo situāciju nav “jālauza rokas” un jāuztraucas par kristieti, kuram draud darba zaudējums. Vai tad Dievs ir tāds, kurš nespēj palīdzēt Saviem bērniem? Nē, Dievs ir visuvarens un var mainīt priekšnieka lēmumu. Dievs var vai nu pieļaut Sava uzticīgā bērna atlaišanu, vai arī iespaidot priekšnieku, lai tas savu darbinieku neatlaistu. Salamana pamācībās sacīts: “Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib,” Sal.pam. 21:1.

Lai arī mēs domājam, ka zinām, kas mums katru reizi ir vislabākais, Dievs redz visu kopainu, kuru neredzam mēs. Dievs pieļauj aizvērties vienām durvīm tad, kad Viņam ir vajadzība vai vēlēšanās atvērt citas. Jo kā gan citādi Viņš mums varētu dot piedzīvojumus, kuri beigu beigās pagodinās Viņa vārdu un darbu un nāks mums par labu? Tādēļ Dievs var pieļaut, ka mēs sabata dēļ zaudējam darbu. Taču, ja Viņš to arī darīs, tad Viņa plānā jums būs paredzēts kas labāks. Un tas attiecas uz visiem Dieva apsolījumiem.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Kam jums noticēt ir grūtāk: ka Dievs pilnīgi pārvalda dabu vai ka Viņš valda pār cilvēkiem? Kādēļ?

2.Kādus pierādījumus Bībelē Dievs ir devis, lai apliecinātu Savu varu pār cilvēkiem?

3.Kādēļ ir svarīgi tas, ka Dievs valda pār cilvēkiem?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jums palīdzētu uzticēties Viņa varai pār visu cilvēci.

4.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.

20.diena Dieva varenības izpausme

 

Dieva varenība uzskatāmi redzama Jēkaba dēla Jāzepa dzīvē. Jāzepa vecākie brāļi viņu neieredzēja un vēlējās viņa nāvi. Un kādu dienu, kad brāļi atradās tālu no mājām, un Jāzeps aizgāja pie viņiem, brāļi nolēma izmantot izdevību atbrīvoties no tēva mīļākā dēla. Vispirms viņi vēlējās Jāzepu nogalināt. Tomēr Dievs izjauca viņu nodomu un ļāva brāļiem Jāzepu tikai pārdot verdzībā vienai no karavānām. Tā Jāzeps nonāca Ēģiptē Potifara namā: “Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši,” 1.Moz. 39:1.

Jāzeps sāka pildīt namtura pienākumus, un Dievs viņu svētīja. Jāzeps to vēl nezināja, taču jau tad viņš tika gatavots daudz lielākai atbildībai. Dievs līdzīgi darbojas arī mūsu dzīvēs. Viņš mums ļauj iegūt pieredzi, kura mums būs vajadzība vēl sekmīgākam kalpošanas darbam nākotnē. Daudzreiz mums nav iespēju izvēli izdarīt pašiem, tomēr mūsu visvarenais Dievs zina, kas mūsu garīgajai attīstībai ir visvairāk nepieciešams un kāda pieredze jāiegūst, lai nestu svētības citiem un pagodinātu Viņu. To zinot, mēs varam justies mierīgi un lūgt un cerēt uz Dievu, uzticoties Viņam, ka tiksim vadīti grūtos brīžos.

Dievs atļāva Potifara sievai kārdināt Jāzepu. Par laimi, Jāzeps izvēlējās būt uzticīgs Dievam un neapkaunot Viņu. Un viņš atteica Potifara sievai: “Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” 1.Moz. 39:9.

Saniknota par atteikumu, Potifara sieva Jāzepu apvainoja vardarbībā, un viņš nokļuva cietumā. Vēlreiz Jāzeps, nebūdams vainīgs, bija nokļuvis ļoti smagā situācijā. Tomēr arī šoreiz viņš izvēlējās būt uzticīgs Dievam, lai arī Jāzepam varēja šķist, ka Dievs nav bijis viņam uzticams.

Mūsu dzīvēs ir notikumi, kuri, virspusēji spriežot, it kā liecina par Dieva neuzticīgumu un Savu solījumu nepildīšanu. Daudz lietas mēs vienkārši neizprotam, jo bieži vien Dievs iemeslus uzreiz neatklāj. Iespējams arī, ka mēs šajā dzīvē vispār varam neuzzināt, kādēļ mūsu dzīvē ir notikušas noteiktas lietas. Un arī šeit mēs varam saskatīt nepieciešamību apzināties Dieva visvarenību, lai grūtībās spētu pacietīgi cerēt uz Viņu.

Tagad pievērsīsimies stāsta beigām, kad Jāzeps tika iecelts par otro cilvēku valstī aiz faraona. Septiņiem labas ražas gadiem sekoja septiņi bada gadi – kā to Dievs bija Jāzepam atklājis. Bads skāra arī apgabalu, kurā dzīvoja Jāzepa tēvs ar viņa brāļiem. Viņi, uzzinājuši, ka labību iespējams nopirkt Ēģiptē, devās ceļā, lai pārvestu to savās mājās. Jāzeps pazina savus brāļus, taču viņi Jāzepu, kurš tagad Ēģiptē ieņēma augstu stāvokli, neatpazina. Jāzeps pārbaudīja savus brāļus un tad beidzot viņiem atklāja sevi. Viņa balsī skanēja mierinājums un piedošana: “Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību. Jo šis ir otrais bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuros nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas. Bet Dievs mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku. Tā ne jūs mani šurp esat sūtījuši, bet Dievs, un Viņš mani ir iecēlis faraonam par tēvu un par kungu visam viņa namam, un par valdnieku pār visu Ēģiptes zemi,” 1.Moz. 45:5-8.

Jāzeps labi iepazina Dieva varenību. Viņš saprata, ka tas bija Dievs, kurš pieļāva viņa brāļiem paveikt savu ļauno darbu. Tas bija Dievs, kurš, raugoties no cilvēcīgā skatu punkta, iepriekšējos gados bija pieļāvis gan labus, gan ļaunus notikumus. Daudzi notikumi Jāzepa dzīvē neapšaubāmi nesaskanēja ar Dieva “atklāto gribu”, piemēram, viņa brāļu rīcība, Potifara sievas pavedinošā izturēšanās un apmelošana. Taču Dieva “neatklātā griba” bija, lai šīs lietas notiek un Jāzepa dzīvē realizē Viņa plānus.

Līdzīgi Dievs darbojas arī mūsdienu kristiešu dzīvēs. Viņš bieži vien nenovērš sliktus notikumus un izlieto tos mūsu pašu labā. Bet visam, kas mums svētības nenes, Dievs ar mums notikt neļaus.

“Pat cilvēku bardzība kalpo Tavam godam, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies,” Ps. 76:11.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1.Vai Dievs kristiešu dzīvēs ļauj notikt tikai labajam?

2.Kādi notikumi Jāzepa dzīvē varēja likt viņam apšaubīt Dieva mīlestību un vadību?

3.Kā apziņa, ka Dievs ir visuvarens, var kristiešiem palīdzēt palikt Viņam uzticīgam arī tad, kad ar viņiem notiek ļaunas lietas?

4.Kādu atziņu par Dievu Jāzeps guva sarunā ar saviem brāļiem, kad viņi bada laikā ieradās pēc labības?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1.Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.

2.Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3.Lai Dievs jums piedotu jūsu šaubas par Viņa mīlestību un rūpēm, kad ar jums notiek kas slikts.

4.Lai Dievs palīdzētu jums stingri uzticēties apsolījumam, ka visas lietas, kuras ar jums notiek, nāks jums par labu.

5.Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.