32. diena Kāpēc ir nepieciešamas dzīves vētras?

 

Dievs ļaus vētrām plosīties mūsu dzīvēs. Viņš izmantos šīs vētras kā attīrošu uguni, lai attīstītu mūsos Kristus raksturu tajās jomās, kur mums ir nepieciešamas pārmaiņas. Šis process īpaši pastiprināsies un pieaugs tuvojoties Kristus otrajai atnākšanai. Tie, kuri būs gatavi satikties ar Jēzu, būs izgājuši cauri attīrīšanas procesam, darot iespējamu Kristus rakstura pilnīgu atspoguļošanos mūsos. Pārbaudījumus un grūtības Dievs izmanto, lai veiktu šķīstīšanu un tīrīšanu mūsu dzīvēs: „Kristus ar ilgām un vēlēšanos gaida, kad varēs izpaust Sevi Savai draudzei. Kad Kristus raksturs būs pilnīgi atjaunots Viņa ļaudīs, tad Viņš nāks un pieprasīs viņus kā Savus.” (Christ’s Object Lessons, 69 lpp).

Dzīves vētras var būt mulsinošas un biedējošas, bet mums jāatceras, Kurš ir ar mums. Piemēram, stāsts par mācekļiem un viņu pieredzi vētrainajā jūrā: „Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: „Pārcelsimies uz viņu malu.” Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: „Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. Un Viņš uz tiem sacīja: „Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”” (Marka 4:35-40).

Mācekļi un Jēzus nonāca briesmīgā vētrā, viņi bija mazā laiviņā ezerā. Mācekļi cīnījās ar vētru un centās noturēt laiviņu uz ūdens, bet viņi paši to nespēja. Jēzus bija aizmidzis laivas aizmugurē. Viņi izmisumā sauca uz Viņu: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Jēzus vārdi, kurus Viņš atbildēja, ir ļoti nozīmīgi: „Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”

Galvenais šajā stāstā nav tas, ka Jēzus var apturēt vētru, lai gan arī to ir labi zināt. Galvenais ir – necīnies ar vētru. Mācekļi bija vētrā Jēzus vadībā, un Jēzus bija ar mācekļiem laivā.

Elena Vaita raksta par lielo mieru, kāds Jēzum bija, kad Viņš kalpoja uz šīs zemes. Aprakstot Jēzus atbildi vētras laikā, viņa raksta: „Kad Jēzu pamodināja, lai Viņš stātos pretī vētrai, Pestītājs bija pilnīgi mierīgs. Viņa vārdos vai skatā nebija ne jausmas no bailēm, jo baiļu nebija Viņa sirdī. Bet ne jau dievišķās visspēcības dēļ Viņš palika mierīgs. Ne jau kā „zemes, jūras un debesu Kungs” Viņš varēja netraucēti dusēt. Nē, šo varu Jēzus bija nolicis, jo Viņš saka: „Es no sevis nespēju darīt nekā”. (Jāņa 5:30) Viņš uzticējās Tēva visspēcībai. Jēzus mierīgi gulēja ticībā – ticībā Dieva mīlestībai un rūpēm – un tā vārda spēks, kas apklusināja vētru, bija Dieva spēks.” (Laikmetu ilgas, 271 lpp).

Viņa izaicina mūs uzticēties Kungam tādā pašā veidā: „Kā Jēzus dusēja, paļaudamies uz Tēva rūpēm, tā mums vajadzētu būt mierīgiem, apzinoties, ka esam Glābēja ziņā. Ja mācekļi būtu Viņam uzticējušies, tie būtu mierīgi. Bailes briesmu brīdī parādīja viņu neticību. Nopūlēdamies ar sevis glābšanu, tie aizmirsa Jēzu, un tikai tad, kad tie izmisuši, uz saviem spēkiem vairs necerēdami, vērsās pie Viņa, Viņš varēja palīdzēt.

Cik bieži mēs piedzīvojam to pašu, ko mācekļi! Kad uzbrūk kārdināšanu vētras un šaudās briesmīgi zibeņi, kad viļņi veļas mums pāri, mēs vieni paši cīnāmies ar šo stihiju, aizmirsdami, ka ir Kāds, kurš spēj palīdzēt. Mēs paļaujamies uz saviem spēkiem, līdz cerība ir zudusi, un mēs jau ejam bojā. Tad atceramies Jēzu, bet, saucot pēc glābšanas, mēs nesauksim veltīgi. Kaut gan Pestītājs skumji pārmet mūsu neticību un paļaušanos uz sevi, tomēr Viņš nekad neatstāj mūs bez nepieciešamās palīdzības. Neatkarīgi no tā, vai esam uz sauszemes vai jūras, ja mūsu sirdīs ir Pestītājs, mums nav ko baidīties. Dzīva ticība Glābējam nomierinās dzīves jūru un izglābs mūs no briesmām tādā veidā, kādu Viņš atzīs par labu.” (Laikmetu ilgas, 271 lpp).

Tā pati pamācība attiecas uz mums šodien. Dzīves vētras ir neizbēgamas; mēs piedzīvosim smagus un grūtus laikus. Tomēr mums nav jācīnās ar vētru. Jēzus ir kopā ar mums mūsu dzīves laivā, un Viņš tevi neatstās dzīves vētrās.

Jautājumi pārdomām un diskusijām

1. Kāpēc Dievs ļauj vētrām plosīties mūsu dzīvēs?

2. Ko Dievs gaida no Saviem ļaudīm? Kam ir jānotiek pirms Viņa atgriešanās?

3. Kādas mācības mēs varam apgūt no mācekļu vētras pieredzes uz ezera?

Lūgšana

Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.

Lūdziet kopā ar savu partneri:

1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēti Garu

2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.

3. Lai Dievs palīdz tev Viņam uzticēties.

4. Lai Dievs palīdz tev nekrist panikā, kad vētras ienāk tavā dzīvē.

5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.