Šodienas lasījums mums parāda vienu no svarīgākajām mācībām, kuras kristietim jāsaprot, lai viņš būtu spējīgs gaidīt ticības un cerības pilnā uzticībā uz Dievu pat vistumšākajās viņu kopējā ceļa stundās. Tas ir jāpiedzīvo ikvienam kristietim. Kas tā ir par pieredzi? Tā ir salauztība – process, kurā Dievs lauž mūsu lepnuma un savtīguma garu.
Bībele mūs brīdina par lepnuma briesmām.
„Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Sal. Pam. 16:18).
Ir bīstami atkārtoti vareni lietot cilvēkus Sava plāna sasniegšanai. Tas var viņus garīgi iznīcināt. Cilvēka grēcīgajai dabai ir tieksme ļaut lepnumam un pašpaaugstināšanās garam gūt virsroku, un tas rada nopietnu grēka problēmu. Mēs esam redzējuši labi pazīstamu kristiešu slavenību piemērus, kuri ir pieņēmuši cilvēku slavināšanu un pielūgsmi. Noteiktā laikā viņi krīt grēkā lepnuma, pašpārliecinātības, varas un bagātības dēļ.
Jo lielāka salaušana notiek mūsu dzīvē, jo lielāks ir mūsu noderīgums Dievam:
„Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Ps. 51:19).
„Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1. Pēt. 5:6).
Ceļš uz patiesu lielumu Dieva darbā ir pazemība caur salaušanu un tad paaugstināšana. Patiesi pazemīgs nekad nemeklēs augstāko amatu, neizvirzīs par personīgo mērķi iegūt paaugstinājumu amatā un nemeklēs atzīšanu par saviem sasniegumiem. Viņi ir apmierināti kalpot Dievam lai kur arī Viņš aicinātu, vienalga, vai tā cilvēku skatījumā būtu augsta vai zema pozīcija un amats.
Dievs vēlas, lai visi Viņa kalpi cenšas iegūt šādu pazemības attieksmi. Šī iemesla dēļ Viņš vada viņus dažādās situācijās, lai to ienestu viņu dzīvēs: „Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem.- Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebr. 12:6,7,11).
Laušanas pieredze ir no Dieva. Tā ir Dieva disciplinēšana un nekad nav patīkama. Laušanas laiki ir tumši laiki kāda pieredzē. Tie ir laiki, kad šķiet, ka lūgšanas netiek dzirdētas un Dievs kā tālu esošs un neieinteresēts. Tie ir laiki, kad mēs jūtamies mazražīgi kalpošanā Dievam. Salauztība bieži vien ir spēcīgu kārdinājumu un pat lielu krišanu laiks. Tomēr beigu beigās tas radīs brīnišķīgus rezultātus Dieva bērnos. Par to Pāvils raksta: „(..) caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā” (Ap.d. 14:22). Pārbaudījumus Dievs izmanto, lai attīstītu mūsos izturību, ticību un pazemību – Kristus raksturu.
Lepnums ir pazīme tam, ka cilvēks nav bijis salauzts. Lepnums ir maldinošs. Mēs varam domāt, ka esam pazemīgi un nemeklējam savu labumu, tomēr lepnums ir liela daļa no mūsu dzīves. Bībele mums vēsta, ka „sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jer. 17:9).
Mums ir svarīgi apzināties pierādījums, kas liecina par to, vai mēs esam lepni vai salauzti. Pazemīgi cilvēki neuzskata, ka viņi ir vareni; viņi ir mazi savās acīs. Viņi vienmēr piedēvēs Dievam vai citiem nopelnu par jebkuru veiksmi, kuru viņi ir piedzīvojuši. Pazemīgs neatļaus atklātām vājībām vai nespējai viņus atturēt no kalpošanas Dievam.
Lepnais nostājas Dieva ceļā un neatzīst, ka Dievs zina, kā mūs izmantot visefektīvākajā veidā. Tas arī nostājas mūsu laimes ceļā. Elena Vaita raksta: „Mīlestība uz sevi izposta mūsu mieru. Kamēr es pats ir viss, ko mēs apzināmies, mēs pastāvīgi stāvēsim, lai to aizsargātu no apspiešanas vai apvainošanas; bet, kad mēs esam nomiruši un mūsu dzīve tiek apslēpta ar Kristu Dievā, mums nevajadzētu nevērību ielaist mūsu sirdīs. Mums ir jābūt kurliem pret pārmetumiem un akliem pret nicinājumiem un aizvainojumiem.” (Domas no Kalna Svētrunas, 16. lpp).
Kādi brīnišķīgi apgalvojumi. Kad mēs esam salauzti un lepnums ir nospiests, mēs to neņemsim pie sirds, kad kāds mūs aizvainos vai nicinās. Mēs būsim spējīgi tam tūlīt ļaut aiziet. Kāpēc? Ja mēs esam pazemīgi caur savu salaušanu, mēs vairs pastāvīgi nemeklējam paaugstināt sevi un pasargāt sevi no aizvainojumiem.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kāda ir lielākā barjera Dievam, lai Viņš varētu mūs izmantot nozīmīgā veidā?
2. Kā Dievs lauž mūsu lepnumu?
3. Kādi ir lūšanas pieredzes īpašības?
4. Ja manas sajūtas ir viegli aizskart, ko tas par mani pasaka?
5. Kādas ir pazemības īpašības?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.
Lūdziet kopā ar savu partneri:
1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēti Garu
2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.
3. Lai Dievs tevi vada pārvarēt visu lepnumu tavā dzīvē.
4. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru