Cilvēks tika radīts kā trauks, kuru lieto Dievs. Ar cilvēka palīdzību Dievs var pasaulei atklāt Savu varu un labestību. Cilvēkā pašā nav ne varas, ne labestības – viņš ir pilnīgi atkarīgs no sava Debesu Tēva.
Mēs esam radīti, lai būtu atkarīgi no Dieva visās lietās. Ja mēs savās dzīvēs neredzam Dieva spēku, tad tas ir tāpēc, ka mēs neapzināmies savu pilnīgo atkarību no Viņa. Mēs nemaz nejūtamies absolūti un nepārtraukti atkarīgi no Dieva. Dievs uz šo problēmu norāda vēstījumā Savai pēdējai draudzei – Laodiķejas draudzei: “Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails,” Atkl. 3:17.
Dievs vēlas mums dot visu, kas mums ir nepieciešams: “Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu,” 1.Kor.1:30, 31.
Dievs vēlas dot mums Savu dabu, raksturu, dzīvi, spēku, gudrību. Tomēr, lai tas notiktu, mums ir nepieciešams saņemt Svētā Gara kristību. Kādēļ? Tādēļ, ka caur Svētā Gara kristību Jēzus iemājo mūsos, un Jēzū mēs saņemam visas tās lietas, kuras Dievs ir mums paredzējis.
Mēs ar savu vienaldzību, nepacietību un pašpaļāvību ierobežojam Dievu. Pieņemot lēmumus, mēs bieži pieņemam lēmumus, neprasot Dievam padomu un nelūdzot Viņam mums atklāt Savu gribu. Mēs ne tikai paši pieņemam lēmumus savā ikdienas dzīvē, bet arī lemjam par to, kur un kā mēs vēlamies kalpot Dievam, nemaz nelūdzot Viņam mums darīt zināmu, kādā veidā Viņš mūs varētu visefektīvāk izlietot Sev par godu.
Kad esam tuvu Dievam un mācāmies Viņam uzticēties, Viņš mūs vadīs Savā kalpošanas darbā. Ja mēs nemācīsimies paļauties uz Dievu, tad secināsim, ka lielākā daļa no paveiktā ir darīts pēc mūsu pašu, bet ne Dieva plāniem. Ja mēs rīkosimies šādi, tad vairumā gadījumu beigu beigās sapratīsim, ka no visa tā nekas labs nav iznācis: “Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni,” 1.Kor.3:12-15.
Uzticēšanās Dievam nenāk pati par sevi. Jau no pašas bērnības mums māca, ka, lai sasniegtu savus mērķus, mums ir jārīkojas tikai pašiem. Vismaz rietumu pasaulē mums tiek mācīts, ka mēs esam neatkarīgi un pašpietiekami.
Attiecībās ar Dievu viss ir pilnīgi citādi - mēs visas lietas sagaidām no Dieva. Tas, protams, nenozīmē, ka mums nav jāpieliek savas pūles. Zinot Dieva gribu, būs jāpieliek spēki un jānes upuri, lai izpildītu misijas darbu, kuru Viņš mums ir paredzējis. Un arī šajā darbā mēs esam atkarīgi no Dieva un saņemam no Viņa gudrību, vadību un spēku.
Lai kristietis varētu izveidot šādas attiecības ar Dievu, viņam ik dienas ir jāpavada laiks kopā ar Viņu lūgšanās un Bībeles studijās. Kristietim vienmēr jāuztur kontakts ar Dievu. Bībele saka: “Lūdziet bez mitēšanās Dievu,” 1.Tes. 5:17.
Jautājumi pārdomām un diskusijām
1. Kādēļ kristieši bieži vien savās dzīvēs neredz Dieva spēku?
2.Cik daudz no tā, kas mums ir nepieciešams, Dievs vēlas mums dot?
3. Kā mēs savās dzīvēs un kalpošanā ierobežojam Dievu?
4. Ja mēs Dievam kalpojam pēc sava prāta un ar savām metodēm, kāds tam būs rezultāts? Vai arī jūs esat pieredzējuši ko līdzīgu?
Lūgšana
Piezvaniet savam lūgšanu partnerim un pārrunājiet šīs dienas materiālu.
Lūdziet kopā ar savu partneri:
1. Lai Dievs kristī jūs ar Svēto Garu.
2. Lai Dievs garīgi atspirdzinātu jūs un visu Savu draudzi.
3. Lai Dievs piedotu jums to, ka nevēlējāties būt atkarīgi no Viņa un noskaidrot Viņa prātu.
4. Lai Dievs palīdzētu jums gan visās lietās dzīvē, gan kalpošanas darbā paļauties uz Viņu.
5. Lūdziet par jūsu lūgšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru